Pētījums: piektdaļa Latvijas iedzīvotāju pandēmijas laikā veikuši remontu

22% Latvijas iedzīvotāju Covid-19 vīrusa infekcijas dēļ mājās pavadīto laiku izmantojuši, veicot mājokļa remontdarbus, secināts pētījumā. Krīzes situācijā visvairāk brīva laika un līdzekļu parādījušies gados jauniem cilvēkiem, kuri arī bijuši visaktīvākie remonta veicēji (27%).

Visvairāk remontē Vidzemē, vismazāk - Rīgā

Covid-19 laikā remontdarbiem mājās pievērsušies 28% vīriešu un 17% sieviešu. Visaktīvākā rosība notikusi Vidzemes pusē, kur remonts veikts 35% mājokļu, bet neaktīvākie bijuši rīdzinieki (17%).

Trešdaļa aptaujāto piekrīt, ka Covid-19 ierobežojumi radījuši vairāk brīva laika, ko varētu izmantot remontdarbu veikšanai, to atzinis katrs trešais jaunietis (vecuma grupā no 18 - 29 gadiem), salīdzinoši mazāk laika bijis 40 - 49 gadus veciem cilvēkiem (25%). Visvairāk brīva laika Covid-19 radījis Latgales pusē, tur tas bijis katram trešajam iedzīvotājam. Savukārt apgalvojumam, ka krīzes situācija radījusi brīvus līdzekļus, ko ieguldīt remontā, piekrīt 17% aptaujāto. Visvairāk šādu līdzekļu bijis gados jauniem cilvēkiem, vidzemniekiem (22%) un rīdziniekiem (20%), bet vismazāk Pierīgas iedzīvotājiem (12%).

Puse iedzīvotāju apgalvo, ka no remonta veikšanas viņus attur tieši līdzekļu trūkums, visvairāk šādu cilvēku ir vecuma grupā no 30 - 39 gadiem. Salīdzinoši mazāk līdzekļu trūkumu izjūt Rīgas (45%) un Vidzemes puses (46%) cilvēki, aktuālāks jautājums ir Latgales pusē, kur remontam naudu nevar atvēlēt 58% iedzīvotāju.

Remontē pašu spēkiem

Vaicāti par to, vai remontdarbi mājokļos tiek veikti pašu spēkiem vai piesaistot meistarus, tikai 38% apgalvo, ka remontdarbus vienmēr uztic profesionāļiem - šis skaitlis ir teju vienāds vīriešu un sieviešu vidū. Jaunāki cilvēki tiecas darbus veikt saviem spēkiem, pie profesionāļiem vienmēr vēršas vien katrs ceturtais jaunietis, kamēr vecāka gadagājuma cilvēku vidū - katrs otrais. Visbiežāk darbus citiem uztic rīdzinieki (46%), bet saviem spēkiem visvairāk cenšas tikt galā zemgalieši, vien 28% no viņiem vienmēr meklē meistarus. Savukārt, kad jāveic kāds specifisks remontdarbs, tad palīdzību meklē divas trešdaļas iedzīvotāju, pārējie tiek galā saviem spēkiem ar pilnīgi visiem remontdarbiem.

Par materiāliem konsultē internets, paziņas un pārdevēji

Galvenais kritērijs, pēc kura Latvijas iedzīvotāji izvēlas remontam nepieciešamos materiālus, ir kvalitātes un cenas attiecība - to par svarīgu atzīst 57% aptaujāto. Teju puse iedzīvotāju (47%) pirms materiālu iegādes izpēta visu internetā pieejamo informāciju, visaktīvāk to dara trīsdesmitgadnieku paaudze (56%). 45% iedzīvotāju ieklausās draugu un paziņu, bet 40% veikala konsultantu ieteikumos. Sievietes vairāk nekā vīrieši sliecas ieklausīties veikala konsultantos, bet vīriešiem būtiskāks ir paziņu viedoklis. Īpaši neiedziļinoties materiālus pērk vien 13% aptaujāto.

Divas trešdaļas vēlas veikt remontu

Divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju vēlētos veikt sava mājokļa remontdarbus tuvākajā pusgadā, visaktīvākā šī vēlme ir vidējai paaudzei (40 - 49 gadi), kurā to vēlas 74% aptaujāto. Par remontu visvairāk sapņo Latgales pusē, tur to vēlētos veikt pat 77%. Vaicāti par to, vai nākamajā pusgadā remontdarbi tiek arī plānoti, apstiprinoši atbildēja 58% iedzīvotāju.

Pētījums veikts pēc būvmateriālu tirgotāja Knauf pasūtījuma, 2020.gada jūnijā, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.