Vides aizstāvji vērš uzmanību uz faktu, ka vairāk nekā puse Baltijas jūrā kursējošo kruīzu kuģu kanalizācijas ūdeņus izgāž tieši jūrā, lai arī tiem ir nodrošināta pieeja attiecīgam kanalizācijas ūdeņu savākšanas servisam krastā.
Kruīzu kuģu kanalizācijas savākšanas uzņēmums SIA Eko osta uzsver, ka lielie kruīza kuģi (tie, kuri Rīgā parasti ierodas uz vienu dienu) tiešām neizmanto kanalizācijas savākšanas pakalpojumu.
Šovasar kopumā Rīgas ostā ieradās 63 kruīzu kuģi, taču tie nav nodevuši atkritumus. Rīgas ostā izmetumu savākšanu nodrošina Eko osta. Tās pārstāvis Emīls Laškovs stāsta, ka šogad kopumā ir mazinājies pasūtījumu skaits un kanalizācijas ūdeņus savākšanai nodod tikai kravas un iekšējo upju kuģi, velkoņi, jahtas un burinieki, taču kruīzu kuģi šo pakalpojumu nelieto.
Zīmīgi, ka nevienā Baltijas jūras valsts likumdošanā nav ierobežojumu par atkritumu izliešanu jūrā, tāpēc netiek izmantots krastā piedāvātais serviss. E. Laškovs gan piebilst, ka kuģi bīstamos jeb naftas atkritumus nodod krastā, taču fekālo izmetumu savākšana ir būtiski samazinājusies.
Maršruta Rīga–Stokholma pārvadātājs Tallink norāda, ka jūrā kanalizāciju neizlej, – sistēmas iztukšošana notiek Stokholmā. "Tallink un Silja Line kuģi notekūdeņus Baltijas jūrā neizlaiž. Visi prāmji ir aprīkoti ar modernām attīrīšanas iekārtām. Kanalizācijas izvadīšanu mūsu kuģi veic Stokholmas ostā," Neatkarīgajai stāsta a/s Tallink Latvija pārdošanas un mārketinga direktore Baiba Muceniece.
Pasaules dabas fonds (PDF) paziņojis, ka katru vasaru Baltijas jūru vago simtiem kruīzu kuģu, no kuriem daudzi turpina izgāzt savus netīros ūdeņus, kaut gan Eiropas Kruīzu padome pērn solīja tā vairs nerīkoties. Padomes nosacījums bija šāds: reģiona ostas pilsētām jāpiedāvā adekvāta kanalizācijas ūdeņu savākšanas sistēma bez papildu naudas iekasēšanas. Šādām prasībām atbilst Helsinki un Stokholma.
PDF norāda, ka šogad Stokholmu apmeklēja 240 kuģi, no kuriem tikai 115 izmantoja ostas piedāvātos pakalpojumus. Daļa no šiem kuģiem iztukšoja tikai nelielu daudzumu kanalizācijas ūdeņu, savukārt Helsinku galvenās ostas dati liecina, ka tikai 66% izmantoja ostas bezmaksas pakalpojumu.
Pēc PDF aprēķiniem, Baltijas jūrā vasarā kuģojušie aptuveni 350 kruīzu kuģi jūrā ar saviem kanalizācijas ūdeņiem izgāzuši 18 tonnas fosfora un 74 tonnas slāpekļa savienojumu piesārņojuma. "Tā ir maza daļa no Baltijas jūras kopējā piesārņojuma, bet tam var būt lokalizēts efekts, palielinot aļģu ziedēšanu, turklāt [kanalizācijas ūdeņi] var saturēt kaitīgas baktērijas," norāda PDF jūras eksperte Vanesa Klecere.