Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujāks valsts parāda kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā

© Romāns Kokšarovs/F64

Latvijā šogad pirmajā ceturtajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn bijis straujāks vispārējās valdības parāda kritums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina trešdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Latvijā pirmajā ceturksnī gada izteiksmē valdības parāds saruka par 1,5 procentpunktiem.

Lielāks kritums reģistrēts Īrijā (-5,6 procentpunkti), Kiprā un Grieķijā (abās valstīs -5,3 procentpunkti), Portugālē (-3,4 procentpunkti), Ungārijā (-2,8 procentpunkti) un Maltā (-1,7 procentpunkti). Lietuvā vispārējais valdības parāds sarucis par 0,5 procentpunktiem, bet Igaunijā tas pieaudzis par 1,1 procentpunktu.

Tikmēr straujākais pieaugums fiksēts Somijā (+4,7 procentpunkti), Rumānijā (+3,6 procentpunkti), Francijā (+1,9 procentpunkti) un Luksemburgā (+1,5 procentpunkti), bet Slovākijā vispārējais valdības parāds saglabājies nemainīgs.

ES vidēji samazinājums bijis 0,5 procentpunkti, bet eirozonā kritums bijis 0,1 procentpunkts.

Latvijā

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) noraidījusi Romana Siņicina sūdzības pret Latviju par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas iespējamiem pārkāpumiem attiecībā uz tiesībām uz lietu izskatīšanu saprātīgā termiņā un efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem.

Svarīgākais