Par 57 miljoniem eiro plāno modernizēt 48 dzelzceļa stacijas; uzņēmums plāno mainīt biznesa modeli

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) līdz 2023.gadam, investējot 57 miljonus eiro, plāno modernizēt 48 dzelzceļa stacijas, trešdien žurnālistiem pastāstīja LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka LDz strādā, lai būtu iespējams pilnvērtīgi izmantot AS "Pasažieru vilciens" jaunos elektrovilcienus, tostarp ir nepieciešama jauna infrastruktūra un piemēroti peroni.

Lai nodrošinātu peronu izmantošanu, tuvākajos gados plānot modernizēt 48 stacijas četrās līnijās - Tukums II, Skulte, Ozolnieki un Skrīveri. Turklāt tiks veidots jauns - Bolderājas - virziens, kurā pašreiz pārvadājumi vēl nenotiek, bet ir plānoti nākotnē.

Līdz šim peroni izbūvēti 28 stacijās.

Jauno staciju dizains ir arī saskaņots ar dzelzceļa projekta "Rail Baltica" stacijām, lai tām būtu līdzīgs koncepts. "Pašreiz esam nonākuši stadijā, kad tiek finalizēti visi iepirkumu dokumenti. Pāris nedēļu laikā šis projekts tiks nodots un konkursa kārtībā varēs pieteikties gan projektēšanas, gan būvniecības darbiem," teica Kleinbergs.

Pēc viņa teiktā, tas būs viens iepirkums, kas sadalīts sešās lotēs, un kopējās investīcijas paredzētas 57 miljonu eiro apmērā. Modernizācijas projektam plānots piesaistīt Eiropas Savienības un valsts līdzekļus.

Vēl tiek ziņots, ka VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) jaunais biznesa modelis paredz sniegt plašāku pakalpojumu spektru, piedāvājot arī jūras ekspedīcijas, autokravu ekspedīcijas, kā arī terminālu un noliktavu pakalpojumus.

Kleinbergs uzsvēra, ka jau pērnā gada beigās bija skaidrs, ka kravu apmēri, kas tiek pārvadāti pa dzelzceļu, turpmāk piedzīvos būtisku kritumu. "Jau pērnā gada rezultāti kravu ziņā bija zemākie pēdējo 18 gadu laikā. Šogad kritums salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu ir par vēl 52%," teica Kleinbergs, piebilstot, ka jau pērn uzņēmums sāka vērtēt, kā šo situāciju mainīt un kā pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Viņš arī skaidroja, ka kravu apmēra kritumu šogad nosaka vairāku apstākļu kopums. Pirmkārt, nozīmīgi samazinājušās kravas no Krievijas - pamatā tās ir akmeņogles, un tas saistīts ar Eiropas Savienības politiku, pārejot no fosilā kurināmā uz atjaunojamiem kurināmiem. Attiecīgi Krievijā parorientē akmeņogļu plūsmas uz Austrumu tirgiem. Turklāt šogad kravu apmēru ietekmēja arī Covid-19 pandēmija.

Kleinbergs atzīmēja, ka tuvākajos gados tik straujš kravu apgrozījuma kritums, kā šogad, nav gaidāms.

"Izstrādājot jauno biznesa modeli mums bija izvēle starp diviem virzieniem - viens variants bija atteikties no dzelzceļa pārvadājumiem vispār un kļūt par uzņēmumu, kas uztur infrastruktūru. Otrs variants ir veidot uz biznesu un attīstību virzītu uzņēmumu. Izvēlējāmies otru virzienu, un pašreiz strādājam pie tā, lai šajā virzienā varētu doties," stāstīja Kleinbergs.

Viņš minēja, ka līdz šim LDz strādāja ar dzelzceļa ekspedīciju, dzelzceļa transportu un infrastruktūras uzturēšanu, kā arī vagonu un ritošā sastāva remontu, bet turpmāk plānots sniegt plašāku pakalpojumu spektru - piedāvāt arī jūras ekspedīciju, autokravu ekspedīciju, terminālu un noliktavu pakalpojumus. "Tās būs pamatlietas jaunajā biznesa modelī. Pašreiz strādājam, lai to īstenotu," teica LDz vadītājs.

Pēc kompānijā skaidrotā, LDz plāno orientēties uz multimodāliem loģistikas pakalpojumiem, kas iekļauj visus pārvadājumu un loģistikas pakalpojumu spektru.

Kleinbergs norādīja, ka LDz koncernā jau ir "LDz Cargo" un "LDz loģistika", tāpēc ir pieredze gan eskpedīcijas, gan loģistikas pakalpojumos, turklāt koncerns arī pārzina tirgu. "Jau pašreiz mums ir daudz pieprasījumu pēc ekspedīcijas pakalpojumiem, kurus mēs nevaram izpildīt, jo nodarbojamies tikai ar dzelzceļa pārvadājumiem. Pieprasījums ir, tāpēc iesim šajā virzienā," teica LDz valds priekšsēdētājs.

Viņš skaidroja, ka par investīcijām, kas būs nepieciešamas plāna realizācijai runāt vēl nevar, bet, lai attīstītu ekspedīcijas pakalpojumus, lielas investīcijas nav nepieciešamas. Savukārt par noliktavu vai terminālu attīstīšanu, Kleinbergs teica, ka LDz ir gana daudz īpašumu, kurus ar nelieliem uzlabojumiem var izmantot šim mērķim.

Pašlaik jaunajam biznesa modelim budžets vēl nav izstrādāts, bet LDz pie tā strādā.

Kleinbergs arī skaidroja, ka esošā dzelzceļa infrastruktūra ir piemērota aptuveni 73 miljonu tonnu kravu pārvadāšanai gadā, savukārt šogad tiks pārvadāti tikai 25 miljoni tonnu, tāpēc ir skaidrs, ka šādas infrastruktūras uzturēšana nav nepieciešama un ir jāsamazina apmērs.

Vienlaikus Kleinbergs uzsvēra, ka sliežu ceļus nav plānots samazināt, bet gan infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, tas nozīmē, ka ir nepieciešams mazāk darbinieku, kā arī mazāk jāiegulda remontos.

Kleinbergs stāstīja, ka kopš gada sākumā LDz pārtraukusi darba attiecības ar nedaudz vairāk kā 1100 darbinieku un līdz gada beigām plānots pārtraukt darba attiecības ar vēl 300 darbiniekiem.

Viņš arī nenoliedza, ka jaunā plāna realizēšanai varētu tikt pieņemti darbā kādi jauni speciālisti.

LDz ir publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un koncerna "Latvijas dzelzceļš" valdošais uzņēmums. Koncernā ietilpst arī sešas meitassabiedrības - "LatRailNet", kas veic infrastruktūras maksas noteikšanu un dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali, "LDZ Cargo", kas nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, infrastruktūras būvniecības un uzturēšanas uzņēmums "LDZ infrastruktūra", ritošā sastāva remonta un uzturēšanas uzņēmums "LDZ ritošā sastāva serviss", apsardzes uzņēmums "LDZ apsardze", kā arī loģistikas uzņēmums "LDZ loģistika".