Alternatīvo transportlīdzekļu popularitāte turpina pieaugt; drošas braukšanas aprīkojumu pērk mazāk
Apkopotie dati liecina, ka turpinās pieprasījuma pieaugums pēc alternatīvajiem transportlīdzekļiem, elektriskos skrejriteņus pārdots gandrīz par divām reizēm vairāk, salīdzinot ar šo pašu laiku pērn. Turklāt arī Latvijā sāk pieaugt elektrisko velosipēdu popularitāte. Vienlaikus novērojumi liecina, ka salīdzinoši retāk mobilo pārvietošanās līdzekļu iegāde un arī izmantošana tiek veikta komplektā ar ieteicamo drošas braukšanas aprīkojumu, piemēram, aizsargķiverēm.
Pāreja uz alternatīvajiem transportlīdzekļiem aizsākās jau pirms diviem gadiem, meklējot videi draudzīgus un mobilus pārvietošanās veidus pilsētvidē. Tajā pašā laikā nozīmīgu ietekmi uz paradumu maiņu veicināja Covid-19 izplatība, kad, vēloties mazināt saskarsmi ar citiem, iedzīvotāji no sabiedriskā transporta pārcēlās uz individuālajiem transportlīdzekļiem.
"Elektrisko skrejriteņu pieaugums ir likumsakarīgs. Nesenie apstākļi ir bijis pamudinājums visbeidzot pāriet uz videi draudzīgāku pārvietošanās veidu, kas vienlaikus, domājot par savu veselību, ir ievērojami drošāk. Jau tagad redzam tendenci, ka, līdzīgi kā citviet pasaulē, strauju popularitāti gūst jaunie un uzlabotie risinājumi, kas ienāk tirgū. Piemēram, šobrīd lielu interesi iemanto elektriskie velosipēdi. Pārvietošanās ar tiem ir drošāka un tie var nobraukt divas līdz trīs reizes lielāku attālumu nekā elektriskie skrejriteņi," informē 220.lv komunikācijas un mārketinga vadītāja Līga Bubko.
L. Bubko stāsta, ka salīdzinot ar pērno gadu, aizsargķiveru pārdošanas apjomi ir auguši par vairāk nekā pusi, tomēr, ja šos apjomus salīdzina ar iegādāto transportlīdzekļu skaitu, tad pārdoto ķiveru ir par trīs reizēm mazāk. "Mēs redzam, ka bērnu aizsargķiveres, salīdzinot ar aizvadīto gadu, šogad ir pārdotas par trīs reizēm vairāk, kamēr pieprasījums pēc pieaugušo aizsargķiverēm ir pavisam neliels. Iespējamais iemesls ir tas, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam, braucot ar velosipēdu, ķiveres nēsāšana ir obligāta, tomēr, pārkāpjot šim slieksnim, nereti šķiet, ka prasmes pārvietoties ar velosipēdu vai skrejriteni ir pilnveidotas un par drošību vairs nav jāuztraucas. Tomēr mūsu ieteikums ir primāri domāt par drošību."
Tikmēr Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas apkopotie dati par jūniju, kad vidēji trīs līdz pieci pacienti nedēļā guvuši traumas, braucot ar elektriskajiem skrejriteņiem, mudina aizdomāties un izsvērt nepieciešamību lietot drošas braukšanas palīglīdzekļus.
Lai arī aizsargķiveru lietošana, braucot ar skrejriteņiem, nav obligāta, eksperti atzīst, ka tā var pasargāt no smagu traumu gūšanas. Traumatologs-ortopēds Mārcis Radziņš atklāj, ka pēdējo gadu laikā skrejriteņi ir kļuvuši par papildus gūto traumu iemeslu, kas agrāk nebija novērots. Turpina M. Radziņš: "Ikdienā redzu vairāk ekstremitāšu traumas - vismaz divas, trīs nedēļā, tai skaitā arī pietiekami nopietnas, kas var atstāt sekas ilgtermiņā. Pārsvarā traumas tiek gūtas, iebraucot bedrē vai uzbraucot uz apmales, bet viennozīmīgi ir iespējams gūt arī galvas traumas. Tieši tāpēc iesaku izmantot drošības ķiveres."
Jāatgādina, ka saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem, ķiveres obligāti jālieto braucot ar velosipēdu tikai bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem. Savukārt, kas attiecas uz skrejriteņu lietošanas drošības noteikumiem, Satiksmes ministrija strādā pie noteikumiem, kas attieksies tieši uz elektrisko skrejriteņu lietošanu, tomēr jau šobrīd Ceļu satiksmes likumā ir ieviesti daži noteikumi, kas jāievēro. Piemēram, ar elektrisko skrejriteni, kura maksimālais braukšanas ātrums nepārsniedz 25 km/h, ir atļauts braukt pa ietvi.