Izvērtēs slimnīcu noslodzi naktīs, bet mērķis neesot slimnīcu slēgšana

Veselības ministrija (VM) turpmāko četru nedēļu laikā veiks sarunas ar Latvijas reģionālo slimnīcu pārstāvjiem un izskatīs slimnīcu noslodzi, lai, iespējams, lemtu par nakts stundās pieejamo pakalpojumu skaita samazināšanu, pirmdien preses konferencē pauda VM valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atgādināja, ka vēl pirms Covid-19 pandēmijas Veselības inspekcijas (VI) darbinieki veica pārbaudes Latvijas slimnīcās, pārbaudot to atbilstību noteiktajiem slimnīcu līmeņiem.

Latvijas slimnīcu sistēmā ir pieci līmeņi, kur piektais ir augstākais līmenis, kas piešķirts universitātes slimnīcām, kas pacientiem sniedz ļoti plašu ārstniecības pakalpojumu klāstu, bet pārējās slimnīcas dalās atbilstoši pakalpojumu klāstam, kur pirmajā līmenī tiek sniegts visšaurākais pakalpojumu klāsts.

Politiķe skaidroja, ka, apsekojot slimnīcas klātienē, VI ir tapusi virkne atzinumu un vērtējumu. Tāpat tiek apkopoti Nacionālā veselības dienesta rīcībā esošie dati un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati par to, kas novērots un konstatēts slimnīcu hospitalizācijas plānos.

Viņķele paziņoja, ka visas iecerētās pārmaiņas ir vērstas uz viena mērķa sasniegšanu - lai pacientiem reģionos būtu iespējams saņemt kvalitatīvus pakalpojumus.

Ministres skatījumā, ar šo slimnīcu revīziju tiek noņemts "politiskais uzslāņojums", kas bijis Latvijas slimnīcu līmeņa noteikšanā, proti, Pasaules Bankas ieteikumi nekad pilnībā neesot ieviesti, jo vienmēr esot bijis "politisks lobijs slimnīcas līmeni noteikt avansā".

Šoreiz būs iespēja slimnīcu līmeņus pārvērtēt strikti balstoties uz to sniegumu, uzskata Viņķele. Vienlaikus viņa akcentēja, ka mērķis nav slimnīcu slēgšana, bet izvērtēt un pārskatīt konkrētā reģiona vajadzības un nodrošināt pakalpojumus, kas ir augstā kvalitātē un ir nepieciešami.

VM valsts sekretāre uzsvēra, ka ministrijā paredzēts intensīvs grafiks turpmākajām četrām nedēļām, kad ierēdņi tiksies ar katru ārstniecības iestādi un pašvaldību, ja tās vēlēsies piedalīties sarunās. Pēc Mūrmanes-Umbraško paustā, VM ar slimnīcu pārstāvjiem izrunās iegūtos datus, un īpašu uzmanību plānots pievērst rādītājiem, kas raksturo slimnīcu aktivitāti.

Ja tā būs ļoti zema, VM lems, ka palīdzības sniegšana konkrētā nozarē vairs nebūs saglabājama. Piemēram, ministrijā cer diskutēt par dzemdību pakalpojumiem - ja to skaits konkrētajā slimnīcā ir neliels, ministrijai ir bažas par pakalpojuma kvalitāti.

Tāpat ar reformu VM cer mazināt cīņu par speciālistiem, jo pašlaik tā esot diezgan nelīdzvērtīga. Ministrijas valsts sekretāre skaidroja, ka speciālisti, kuriem ir iespēja doties uz ārstniecības iestādi, kur naktī darba intensitāte ir zema, to arī izvēlās, nevis izvēlās strādāt slimnīcā, kur nakts stundās ir gana daudz darba.

Arī Mūrmane-Umbraško uzsvēra, ka ārstniecības iestādes netiks vērtas ciet, tomēr ministrija izvērtēs kādi speciālisti būs pieejami dienas vai vakara stundās, bet, iespējams, nebūs konkrētajā pilsētā pieejami pa nakti. Vienlaikus, ja iedzīvotājam naktī būs nepieciešamība pēc šāda pakalpojuma nakts stundā, tad viņu nogādās iestādē, kur šādu pakalpojumu piedāvās.

VM plāno līdz septembrim iesniegt izvērtēšanai slimnīcu jauno sadalījumu pa līmeņiem.

Viņķele uzsvēra, ka, pārskatot sniegto pakalpojumu loku, finansiālie izdevumi nesamazināsies, jo gadījumā, ja VM lems atsevišķās vietās neturpināt speciālistu diennakts dežūras, tiks stiprināts ambulatoro pakalpojumu klāsts, kā arī papildus izdevumus radīs pacientu transportēšana no un uz citu ārstniecības iestādi.

Jau ziņots, ka VM šonedēļ sāks sarunas ar vairākām reģionu slimnīcām par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu nākotnē jeb par to sniegto pakalpojumu līmeņiem, aģentūru LETA informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders.

Viņķele iepriekš paziņoja, ka zemāka līmeņa slimnīcas Latvijā faktiski nesniedz atsevišķus tajās paredzētos veselības aprūpes pakalpojumus, tāpēc ar pašvaldībām un slimnīcām līdz rudenim tiks diskutēts par šo iestāžu profila maiņu.

Plānots, ka līdz 1.oktobrim ministrija pieņems lēmumus par slimnīcu līmeņu maiņu, bet gada beigās VM iesniegs grozījumus normatīvajos aktos slimnīcu līmeņu reformas īstenošanai.

Kā atzīmē VM, saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto nozares reformu plānu katru gadu tiek īstenota slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu uzraudzība, "lai nodrošinātu kvalitatīvu un izmaksu efektīvu valsts apmaksāto ārstniecību iedzīvotājiem".

Ministrijas mērķis esot nodrošināt loģiski izkārtotu slimnīcu tīklu, kas ļautu pacientiem neatliekamo palīdzību, ambulatoro palīdzību un primārās aprūpes pakalpojumus saņemt tuvāk to dzīvesvietai, savukārt sarežģītākas operācijas un ārstēšanu saņemt lielākos centros - reģionālajās slimnīcās un universitāšu slimnīcās.

2019.gada aprīlī stājās spēkā stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju dalījums pa līmeņiem. Katram slimnīcas līmenim ir noteikti sniedzamo pakalpojumu veidi. Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar Veselības Inspekciju katru gadu pārskata slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību piešķirtajam līmenim, izvērtējot katras slimnīcas ārstnieciskā personāla skaitu, viņu noslodzi un pakalpojumu pieejamību.

Šobrīd ir noslēgušās dienestu īstenotās pārbaudes, analizējot slimnīcu kapacitāti un sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus. Ņemot vērā konstatēto, ar slimnīcu vadību un pašvaldībām tiks uzsāktas sarunas par iestādes turpmāko darbu, nodrošinot iedzīvotājiem nepieciešamo ārstniecību.

Plānots, ka sarunas ar slimnīcām un pašvaldībām ilgs līdz šā gada oktobrim. Pēc tam tiks veikti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību, precizējot, kādus ārstniecības pakalpojumus nākamajā gadā sniegs katra no slimnīcām.