Septembrī, sākot intensīvāku cīņu ar "aplokšņu algu" maksāšanu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis 108 darba devēju - ar būvniecību, tirdzniecību, ēdināšanas pakalpojumiem un ražošanu saistītu uzņēmumu - pārbaudes, no kurām 70 gadījumos konstatēti dažādi pārkāpumi, informēja VID Komunikācijas nodaļā.
Pārkāpumi visvairāk tika konstatēti tādās nozarēs kā būvniecība, ražošana un tirdzniecība, kur darbiniekiem netiek aprēķināta darba samaksa, ņemot vērā nostrādātās virsstundas, darbu svētku un atzīmējamās dienās, un attiecīgi samaksāti nodokļi pilnā apmērā.
Trijās septembra nedēļās veiktajās tematiskajās pārbaudēs visbiežāk VID konstatējis, ka netiek pareizi aprēķināti un maksāti nodokļi no darbinieku algām, kas atklāts 30 pārbaudēs, 19 pārbaudēs VID atklājis, ka tam nav iesniegtas ziņas par darba ņēmēju kustību, kas nozīmē, ka darba ņēmēji faktiski strādā bez darba līgumiem un par viņiem netiek aprēķināti un maksāti nodokļi.
Astoņās pārbaudēs VID konstatējis pārkāpumus darba laika uzskaitē, 13 pārbaudēs tika konstatēts, ka ar 22 darba ņēmējiem nav noslēgti darba līgumi.
Šo darba devēju tematisko pārbaužu rezultātā 24 nodokļu maksātāji paši ir novērsuši konstatētos pārkāpumus un iemaksai valsts budžetā paši papildus ir aprēķinājuši valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodokli 3000 latu apmērā.
Tāpat septembrī sākti 15 nodokļu auditi, kuros VID izmanto netiešo aprēķina metodi, un tajos uzmanība īpaši tiek pievērsta arī darba devēju piekoptajai "nodokļu optimizācijai", proti, kad darba ņēmējiem daļa darba samaksas tiek aizstāta ar darba devēja sniegtajiem "labumiem", par kuriem netiek maksāti nodokļi.
VID informē, ka tā uzmanības lokā ir nonākuši komersanti, kuri veic neregulāros pasažieru un kravu pārvadājumus ar mikroautobusiem un vieglajām automašīnām.
Lai gan minētie komersanti cenšas neuzrādīt sniegtos pakalpojumus pilnā apmērā un attiecīgi arī darbinieku nostrādāto laiku, neaizpildot ceļazīmes un neizrakstot rēķinus vai tajos uzrādot tikai daļu no sniegto pakalpojumus summas, un tādējādi samazināt budžetā maksājamo nodokļu summu, tomēr VID šīs nelikumīgās darbības izdodas atklāt.
Lai arī cik komersants nebūtu "viltīgs", tas tomēr nav paredzējis, ka, veicot pārbaudi, VID datu salīdzināšanai izmantos Ceļu satiksmes drošības direkcijas informāciju par odometra rādījumiem, kuri tiek fiksēti, veicot tehnisko apskati, kura mikroautobusiem, lai pārvadātu pasažierus, ir jāveic divas reizes gadā.
Tāpat VID informē, ka, veicot pārbaudi komersantam, kurš sniedz apsardzes pakalpojumus - fizisko apsardzi vairākos objektos -, tas pārbaudei nevarēja uzrādīt ne darbinieku darba laika uzskaites grafikus ar norādēm, cik stundas katrs darbinieks ir nostrādājis konkrētā objektā, ne arī citus grāmatvedības dokumentus, kuros būtu dati saistībā ar darbinieku nodarbināšanu, aprēķināto darba samaksu un samaksātiem nodokļiem.
Veicot pārbaudes pie darījumu partneriem, kuri bija slēguši līgumus par pakalpojumiem un kuri līgumos norādīja apsargājamos objektos nepieciešamo apsargu skaitu un darba režīmu, VID konstatēja, ka apsardzes sniedzējs minēto pakalpojumu nodrošināšanai bija izmantojis darbiniekus, ar kuriem nebija noslēdzis darba līgumus un attiecīgi arī nemaksāja nodokļus no to darba samaksas.
Bez tam nebija loģiski, ka ar deklarēto darba ņēmēju skaitu var veikt noslēgtajos līgumos paredzēto objektu fizisku diennakts apsardzi, norāda VID, atzīmējot, ka šāda veida "nodokļu optimizēšana" komersantam izmaksāja ievērojamu summu, kura nu ir jāiemaksā valsts budžetā.
Turklāt VID šādos gadījumos izmanto arī Valsts policijas sniegto informāciju par licencēto apsardzes firmu noslēgto līgumu un apsargājamo objektu skaitu.
Veicot pārbaudi ražošanas uzņēmumā, tā amatpersona dokumentāli apliecināja, ka ražošanas nodrošināšanai tiek izmantoti cita komersanta sniegtie pakalpojumi.
Tomēr, kad ražotnē strādājošās personas aizpildīja nodarbinātās personas aptaujas lapas, noskaidrojās, ka ražošanu nodrošina darbinieki, kuri ir atbrīvoti no darba ražošanas uzņēmumā, bet pieņemti darbā pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā, bet, kā apliecināja darbinieki, darba samaksu skaidrā naudā izmaksā ražošanas uzņēmuma amatpersona.
Tādējādi, pateicoties darbinieku sniegtajām ziņām, VID ieguva informāciju par "aplokšņu algu" maksāšanas faktu.
VID atzīmē, ka, veicot darba devēju tematiskās pārbaudes, ieņēmumu dienesta amatpersonām ir jāsaskaras arī ar darba ņēmēju vēlmi izvairīties no to līdzdalības pārbaudē, nepiedaloties nodarbinātās personas aptaujas lapu aizpildīšanā un izvairoties no informācijas sniegšanas par darba līguma esamību, darba samaksas lielumu.
Darba ņēmēji izmanto dažādas izvairīšanās metodes - pametot savus darbarīkus un atstājot darba vietu, dodoties ilgstošā roku mazgāšanā, lai it kā varētu aizpildīt anketu, bet mazgāšanās process ieilgst vairāku stundu garumā, līdz ierodas pats darba devējs.
VID sola, ka tā amatpersonas ir pacietīgas un savus darba pienākumus veiks, arī pacietīgi gaidot, lai pārbaudi pabeigtu un par konstatētajiem pārkāpumiem pieņemtu atbilstošu lēmumu.
Būtiska loma VID darbā cīņā pret algu izmaksām aploksnēs ir sabiedrības sniegtajai informācijai par dažādiem faktiem, kas liecina par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, tostarp arī algu izmaksām "aploksnēs".
Pēdējā laikā ir vērojams sabiedrības aktivitātes pieaugums minētās informācijas sniegšanā - gan pa VID Uzticības tālruni, gan sniedzot sūdzības vai iesniegumus rakstiski.
Šā gada septembrī VID ir jau saņemtas 126 sūdzības par dažādiem iespējamiem nodokļu nemaksāšanas gadījumiem, tajā skaitā saistībā ar "aplokšņu algām" ir saņemtas 28 sūdzības.
Katrs gadījums par iespējamo pārkāpuma faktu VID tiek izvērtēts, lai noteiktu tam atbilstošo nodokļu administrēšanas pasākumu.