Kariņš: Daudzos jautājumos esam līdzīgi domājoši, Baltijas vienotība strādā
Eiropadomē ir jāpanāk vienošanās par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu un Atveseļošanās plānu, lai būtu skaidrība par tālāko attīstību, uzskata Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Pirms Eiropas līderu sēdes Kariņš Eiropadomes ziņu kanālam norādīja, ka Eiropā piedzīvojam sarežģītus laikus, tāpēc patlaban ir svarīga skaidrība. "No Latvijas viedokļa raugoties, mēs vēlamies rezultātu, tāpēc strādāsim, kamēr pie tā nonāksim," uzsvēra Ministru prezidents.
Kariņš uzskata, ka Eiropadomes sēdē ir jāpanāk vienošanās par ES daudzgadu budžetu un Atveseļošanās plānu, lai Latvijas iedzīvotājiem un ekonomikai būtu skaidrība par tālāko attīstību.
"Esmu atnācis labā garastāvoklī strādāt šodien, rīt un, ja vajadzēs, arī aizparīt ar mērķi panākt kopējo vienošanos," pauda premjers.
Vienlaikus mikroblogašanās vietnē "twitter" Kariņš norādīja, ka pirms Eiropadomes sēdes viņam bijusi tikšanās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu un Igaunijas premjerministru Jiri Ratasu, lai saskaņotu Baltijas valstu viedokļus. "Daudzos jautājumos esam līdzīgi domājoši, Baltijas vienotība strādā," norāda Kariņš.
Jau ziņots, ka Briselē uz Eiropadomes ārkārtas sanāksmi šodien un rīt pulcēsies Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vai to valdību vadītāji, lai klātienē apspriestu atveseļošanās plānu, kura mērķis ir reaģēt uz Covidd-19 krīzi, un jaunu ES ilgtermiņa budžetu.
Eiropadomes ārkārtas sanāksmē Briselē piedalīsies arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), liecina premjera dienas kārtība.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rīt un parīt piedalīsies Eiropadomes sēdē Briselē, kur plānots lemt par nākamā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta projektu.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels 10.jūlijā iesniedza daudzgadu finanšu shēmas (DFS) un atveseļošanas pasākumu kopuma priekšlikumu. Pēc divpusējām diskusijām ar ES vadītājiem Mišels ir apzinājis sešus pamatelementus iespējamas vienošanās panākšanai, liecina Eiropadomes tīmekļvietnē publicētā informācija.
Mišela ierosinātais DFS apmērs ir 1074 miljardi eiro, ko paredzēts izmantot, lai panāktu ES ilgtermiņa mērķu izpildi un pilnā apjomā saglabātu atveseļošanas plāna iespējas. Tāpat paredzēts, ka tiks saglabātas fiksētu summu atlaides Dānijai, Vācijai, Nīderlandei, Austrijai un Zviedrijai.
Pievēršoties jautājumam par Atveseļošanās fonda lielumu, Komisija ar lēmumu par pašu resursiem tiks pilnvarota aizņemties maksimums 750 miljardus eiro. Šos līdzekļus var izmantot kompensējošiem aizdevumiem un izdevumiem, ko tālāk novirzīs, izmantojot DFS programmas.
Priekšsēdētājs Mišels ir ierosinājis saglabāt līdzsvaru starp aizdevumiem, garantijām un dotācijām, lai izvairītos no tā, ka dalībvalstis tiek pārslogotas ar augstiem parāda līmeņiem. "Tas ir arī svarīgi vienotā tirgus nākotnei un lai novērstu lielāku sadrumstalotību un atšķirības," iepriekš paziņoja Mišels.
Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) līdzekļu sadalījuma priekšlikumā paredzēts, ka līdzekļus novirza krīzes visvairāk skartajām valstīm un nozarēm: Saskaņā ar Komisijas piešķīrumu kritērijiem 70% no Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļiem tiktu piešķirti 2021. un 2022.gadā. Savukārt 30% līdzekļu tiktu piešķirti 2023.gadā, ņemot vērā iekšējā kopprodukta samazinājumu 2020. un 2021.gadā. Līdz 2026.gadam būtu jāizmaksā visi finanšu līdzekļi.
Eiropadomes tīmekļvietnē norādīts, ka, pamatojoties uz priekšlikumu, dalībvalstis sagatavos valsts atveseļošanas un noturības plānus 2021. - 2023.gadam atbilstoši Eiropas pusgadam, jo īpaši konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem. Plānus pārskatīs 2022.gadā. Šo plānu novērtējumu Padome pēc Komisijas priekšlikuma apstiprinās ar kvalificētu balsu vairākumu.
Otrkārt, 30% finansējuma novirzīs ar klimatu saistītiem projektiem. Izdevumi, kas paredzēti saskaņā ar DFS un atveseļošanas instrumentu "Next Generation EU", atbildīs ES mērķim līdz 2050.gadam nodrošināt klimatneitralitāti, ES klimata mērķiem 2030.gadam un Parīzes nolīgumam.
Eiropadomes priekšsēdētāja ierosinātais trešais nosacījums ir saistīts ar tiesiskumu un Eiropas vērtībām. "Mēs speram būtisku soli, lai mūsu Eiropas projektā nostiprinātu tiesiskumu un vērtības, un tāpēc es ierosinu ciešu saikni starp finansējumu un pārvaldības un tiesiskuma respektēšanu," iepriekš paziņoja priekšsēdētājs Mišels.
Saskaņā ar priekšsēdētāja priekšlikumu parādu atmaksāšanu sāks 2026.gadā, un šī apņemšanās tikai vairo vajadzību ieviest jaunus pašu resursus. No 2021.gada paredzēts ieviest jaunu pašu resursu avotu, kas būs saistīts ar plastmasas atkritumu izmantošanu.
Savukārt 2021.gada pirmajā pusgadā Komisija nāks klajā ar priekšlikumu par oglekļa korekcijas pasākuma un digitālās nodevas ieviešanu līdz 2021.gada beigām. Pēc tam Komisija nāks klajā ar pārskatītu priekšlikumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, un visbeidzot tiks turpināts darbs pie finanšu darījumu mehānisma.
Priekšsēdētājs ir arī ierosinājis izveidot breksita rezervi piecu miljardu eiro apmērā, kuru izmantos, lai pārvarētu neparedzētas sekas visvairāk skartajās dalībvalstīs un nozarēs. Atbilstoši priekšlikumam, ar ko Komisija nāca klajā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un tās sekām, tiks palielināts arī veselības nozares finansējums.
19.jūnijā ES līderi ar videokonferences starpniecību apmainījās viedokļiem par Eiropas Komisijas 2020.gada 27.maijā iesniegto priekšlikumu par jaunu atveseļošanas instrumentu un par DFS 2021. - 2027.gadam. Pēc sanāksmes Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels sāka politiskas sarunas ar ES līderiem.
Eiropadome 2020.gada 23.aprīlī nolēma strādāt pie atveseļošanas fonda izveides ar mērķi reaģēt uz Covid-19 krīzi. Līderi uzdeva Eiropas Komisijai steidzami nākt klajā ar priekšlikumu un arī precizēt saikni starp Atveseļošanas fondu un ES ilgtermiņa budžetu.