Ienākumu sarukums pašvaldībām licis gan samazināt izdevums, gan arī meklēt ārzemēs pastāvošus jaunus ienākumu avotus, šodien raksta "Dienas Bizness".
"Neviena vien pašvaldība izrāda interesi par ārvalstu pilsētās ieviestām nodevām un arī vēlas iegūt izvērtējumu par to pārņemšanu," stāsta zvērinātu advokātu biroja "BDO Zelmenis&Liberte" partneris Jānis Zelmenis. Viņš gan neatklāj pašvaldību, kura šādu pētījumu pasūtījusi, tomēr norāda, ka vislielāko interesi izrāda finansiāli jaudīgākās pašvaldības, kuras izjūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kritumu, ko nespēj kompensēt palielinātā nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi.
"Daudzi apjautuši skaudru realitāti, ka nākamgad nodokļu ieņēmumi pat pie palielinātām likmēm, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšana mājokļiem no 0,1% līdz 0,3% līdz 1,5%) nespēs kompensēt tēriņus, kas diemžēl līdz ar nabadzības kāpumu tikai pieaugs," skaidro Zelmenis. Viņaprāt, ievērojams nodokļu ieņēmumu pieaugums pašvaldībām patlaban iespējams tikai no nekustamā īpašuma nodokļa likmju pacelšanas mājokļiem, tāpēc jādomā par dažādu ienākumu, kuri varbūt atsevišķi nemaz tik daudz naudas neģenerē, papildus iedzīvināšanu.
Ārzemēs pašvaldībām ir daudz plašākas iespējas nodevu noteikšanai nekā Latvijā. Kā piemēru Zelmenis min nodevu par bukletu izdošanu Beļģijas pilsētā Briselē un Antverpenē. "Tā nav liela - daži eiro par 100 bukletiem, taču Latvijā par tādu varētu domāt tikai lielpilsētas, piemēram, Rīga, un šī nodeva nevarētu būt lielāka par 25 santīmiem līdz 35 santīmiem par 100 bukletiem," stāsta Zelmenis.
Austrijas galvaspilsētā Vīnē, kā arī Briselē un Antverpenē ir tā dēvētā diskotēku nodeva, kuras apjoms var būt fiksēts kā nodeva no katras pārdotās biļetes (0,35 eiro jeb aptuveni 25 santīmi no katras pārdotās biļetes Briselē), fiksēts maksājums par ceturksni (500 līdz 2000 eiro jeb 350 līdz 1400 lati par klubu Antverpenē). Latvijas gadījumā būtu iespēja noteikt fiksētu nodevu, piemēram 1000 līdz 2500 latus gadā līdzīgi kā Luksemburgā vai arī noteikt konkrētu likmi (5% līdz 10%) no ieejas biļešu cenas kā tas ir Vīnē, stāsta Zelmenis.
Viņš norāda, ka ārzemēs līdzās azartspēļu nodevām, ko maksā valstij, pastāv arī īpašas laimētavu nodevas pašvaldībām, piemēram, Londonā, Vīnē un Luksemburgā. "Londonā šāda laimētavu nodeva gadā atkarībā no lieluma var svārstīties no 5500 līdz pat 16 500 eiro gadā (3865 līdz 11 596 lati), Vīnē ir konkrēta nodeva par spēļu galdu. Rīgā, kur ir aptuveni 350 laimētavu, ieviešot nodevu 50 latu apjomā par vienu spēļu automātu vai 2500 latus gadā par katru, varētu papildus iegūt 0,87 miljonus latu.
Viņš arī norāda, ka vairākās pilsētās ieviestas netradicionālas nodevas, piemēram, nodeva ēkām, kuras bojā pilsētas ainavu.
"Tāda ir gan Briselē, gan Antverpenē. Nodeva var būt gan fiksēta - 500 eiro gadā (350 lati) par tādu ēku Briselē - likme gan atkarīga no stāvu skaita, piemēram, Antverpenē 148 eiro (104 lati) par katru stāvu, bet ne mazāk par 740 eiro (520 lati) gadā," stāsta Zelmenis, piebilstot, ka viņaprāt, šāda nodeva būtu dzīvotspējīga tikai Rīgā, kur ēkām ir vēlme tiekties arvien augstāk debesīs. Kā iespējamo nodevas likmi viņš ieteiktu 100 latus par katru tādas ēkas stāvu, kura bojā pilsētas ainavu.
"Te gan uzmanīgi būtu jābūt ar formulējumu: kas ir ēka, kura bojā pilsētas ainavu un kā to nosaka, lai nebūtu kādu atsevišķu konkurentu apkarošanas pasākumu ar politiķu rokām, tā ēkas nosakot par pilsētas ainavu bojājošām un radot aizdomas par korupciju," norāda Zelmenis.
Kā vēl vienu iespēju viņš redz nodevu par pilsētas vārda izmantošanu preču zīmē, kas Latvijā varētu būt aptuveni 1000 latu.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis gan norāda, ka potenciālajām nodevām pašvaldībās būtu jārisina divas problēmas vienlaikus, jo papildu ienākumi nebūt nav vienīgais to uzdevums, kamēr drīzāk tās ir kā instruments kādas jomas regulēšanai. Piemēram, uzliekot lielu nodevu laimētavām, pašvaldība var ierobežot tādu atvēršanu konkrētā veidā.
"Daudzas nodevas var labi darboties tikai blīvi apdzīvotās vietās, bet tās nav piemērotas lauku pašvaldībām," norāda Jaunsleinis. Viņš uzsver, ka, pašreizējā situācijā ieviešot jebkuru jaunu maksājumu, jārēķina, vai tā lielums ir adekvāts pašreizējai ekonomiskajai situācijai, vai ir īstais laiks tā ieviešanai un vai tiks sasniegts mērķis, vai nodeva pildīs savu funkciju un nepaliks tikai uz papīra.