Valdības ārkārtas sēdē ministri šodien pauda atšķirīgus viedokļus par to, vai apstiprinātie Covid-19 izplatības ierobežojumi ir pietiekami vai, tieši pretēji, pārlieku bargi.
Ministru kabinets šodien atjaunoja ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, nosakot īsāku darbības laiku naktīs, kā arī samazinot patlaban atļauto cilvēku skaitu pie galdiņiem kā iekštelpās, tā arī ārtelpās.
Ministru kabinets piektdien ārkārtas sēdē lēma par ierobežojumu pastirpināšanu, lai savlaicīgi novērstu lielāku Covid-19 uzliesmojumu, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Valdības vadītājs uzsvēra, ka Covid-19 pasaulē nav pazudis, kā arī nav atrastas nedz zāles, nedz vakcīna pret šo vīrusu.
Viņš norādīja, ka Latvijā ilgstoši tika novērots Covid-19 izplatības samazinājums, tomēr jau ceturto dienu pēc kārtas ir vērojams neliels Covid-19 saslimušo pieaugums.
"Lai savlaicīgi novērstu lielāku Covid-19 saslimstības uzliesmojumu, valdība piektdien lēma pastiprināt dažus ierobežojumus," pauda Kariņš.
Vienlaikus premjers atgādināja, ka Latvijā joprojām ir spēkā aicinājums iedzīvotājiem mazgāt rokas, neaiztikt ar rokām seju, kā arī nedrūzmēties, ievērot divu metru distanci un lietot bezmaksas aplikāciju "ApturiCovid".
Šovasar ballīšu sezona izpaliks, un iedzīvotājiem ir rūpīgi jāievēro Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktie ierobežojumi un ieteikumi, šodien pēc valdības sēdes norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).
Ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumus, pieņemts lēmums "nedaudz atkāpties atpakaļ ierobežojumos", teica politiķe, norādot, ka valstī kumulatīvie saslimstības rādītāji pagājušajā nedēļā bija 0,7, bet šonedēļ tie kāpuši līdz 2,8 un 100 000 cilvēku.
Vērtējot pēdējās nedēļas jauno gadījumu izcelsmi un struktūru, epidemiologiem kļuva skaidrs, ka inficēšanās pamatā notiek tostarp izklaides pasākumos un sabiedriskās ēdināšanas vietās. Tāpēc pieņemts lēmums samazināt pie viena galdiņa pieļaujamo cilvēku skaitu. Tāpat ierobežots sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiks nakts stundās. "Mēs ceram, ka šis skrūvju pievilkšanas pasākums apturēs slimības izplatīšanos," pauda Viņķele.
Ministre aicina sabiedrību apzināties, ka Covid-19 ierobežošana nav tikai valdības veiksmes vai neveiksmes stāsts - tas ir arī sabiedrības līdzdarbības jautājums.
"Mums izdevās slimības izplatību ierobežot martā, bet ir jāsaprot, ka bezrūpīga un bezatbildīga izturēšanās pret ierobežojumiem kaitē kā uzņēmējiem, tā arī sabiedrībai kopumā. Jāliek aiz auss, ka šovasar ballīšu sezona izpaliks, bet tas ir mūsu visu un ekonomikas atlabšanas labā," sacīja politiķe.
Viņķele arī norādīja, ka patlaban dzīvojam apstākļos, kuros droši var runāt tikai par dienu, kas ir pagājusi, jo katra nākamā diena rāda tikai tendences. Citu valstu pieredze saistībā ar pāragru prieku par šķietamu uzvaru pār Covid-19 un saucieni par "tautsaimniecības atbrīvošanu" rāda, ka otrais slimības vilnis varētu radīt ievērojami lielākas sekas tautsaimniecībai, sacīja ministre.
Politiķe piekrita, ka pagaidām uzņēmējiem un sabiedrībai nāksies dzīvot "raustīšanās vai dejas" režīmā, kur vienu dienu tiks sperts solis uz priekšu, bet citā - atpakaļ, saprotot, ka tā varētu turpināties līdz pat vakcīnas pieejamībai.
Ministre pieļauj iespēju pārskatīt arī no augusta plānotā 3000 cilvēku skaita limitu masu pasākumiem. "Līdz šim Covid-19 uzliesmojumi ir bijuši iekštelpās, un tādā secībā ejam ar ierobežojumu atgriešanu. Cilvēki inficējās sabiedriskās ēdināšanas vietās un telpās, un tāpēc padarām striktākus nosacījumus šajā jomā. Vērosim, kādu ietekmi tas atstās. Neizslēdzu iespēju, ka, ja ar šodien pieņemtajiem maigajiem ierobežojumiem nebūs gana, tad varētu pārskatīt plānoto 3000 cilvēku ierobežojumu," teica politiķe.
Jautāta, kāpēc šodien valdības sēdē netika risināts jautājums par ieceļošanu, piemēram, no Krievijas, Viņķele sacīja, ka tas ir pietiekami regulēts aspekts. Viņa gan sacīja, ka valdībā tika runāts par ārlietu ministra ierosinājumu vērtēt Krievijas iedzīvotāju tiesības ieceļot Latvijā pēc uzturēšanās atļauju termiņa beigšanās tā kā vīzas šajos gadījumos ir iespējamas. Par to varētu lemt otrdien, jo tā nav tikai Veselības ministrijas kompetence, skaidroja ministre.
Vienlaikus viņa pauda cerību, ka Eiropas Savienībā nākamnedēļ spēs vienoties par vienotu pieeju trešo valstu pilsoņu ieceļošanai bloka valstīs.
Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) pauda bažas, ka pārāk stingru ierobežojumu atjaunošana varētu būtiski ietekmēt darba tirgu, daudziem cilvēkiem zaudējot darbu. Viņa bažījās par to, ka valdībai patlaban nav skaidra plāna, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri iespējama slimības uzliesmojuma turpināšanās gadījumā varētu palikt bez darba.
"Mums katram ir savs viedoklis, un tas ir ļoti labi. Protams, Veselības ministrija (VM) skatās no veselības viedokļa, bet es - no darba ņēmēju iespējas saglabāt darbu. Ja jau vasarā ir tādi uzliesmojumi, tad, visticamāk, būs arī rudenī. Ja mēs iesim ar tikpat stingriem ierobežojumiem kā iepriekš, tad vai mums ir plāns, kā mēs palīdzēsim tiem cilvēkiem, kuri paliks bez darba, ja tiks slēgtas viņu darba vietas? Jābūt rezerves plānam, ja tā notiek," uzsvēra Petraviča.
Viņa pauda satraukumu par to, ka Covid-19 otrā viļņa gadījumā cilvēkus būs grūtāk mobilizēt ievērot ierobežojumus un piesardzības norādījumus. Politiķe mudināja domāt par to, kāds varētu būt iespējamais finansiālais atbalsts, ja valsts atgrieztos pie tik stingriem ierobežojumiem, kādi bijuši pavasarī.
"Man piedāvājums ir neatgriezties pie tiks stingriem ierobežojumiem, kādi tie bija pirmajā reizē," teica Petraviča.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV) pauda sarūgtinājumu, ka šodien valdības atbalstīties ierobežojumi attieksies uz vienu - ēdināšanas - nozari, kura jau bija uzrādījusi atkopšanās pazīmes.
"Saslimstība šajā nozarē sakrīt ar izlaiduma laiku utt. Nevajag izdarīt tik lielu spiedienu uz vienu nozari," aicināja ekonomikas ministrs.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhars (VL-TB/LNNK) gan norādīja, ka ar šodienas valdības pieņemtajiem lēmumiem netiek risinātas visas identificētās problēmas saistībā ar Covid-19 izplatību. Viņaprāt, steidzami jādomā, kā ierobežot termiņuzturēšanās atļauju izmantošanu iekļūšanai valstī pandēmijas apstākļos, kā arī par to, kā sargāt valsts austrumu robežu.
Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) mudināja ievērot spēkā esošās prasības par divu metru distances ievērošanu un roku mazgāšanu, lai valdībai nebūtu jāpieņem citi lēmumi, kas varētu negatīvi ietekmēt ekonomiku. "Ekonomikas atveseļošanās temps ir jānotur šajā līmenī. Tas būs liels izaicinājums," uzsvēra premjers.
Kā ziņots, lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets šodien nolēma saīsināt sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku.
VM izstrādātais noteikumu projekts, ko šodien ārkārtas sēdē izskatīja valdība, papildina noteikumus "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", precizējot infekcijas izplatības dēļ noteiktos ierobežojumus.
Noteikts, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam sabiedriskās ēdināšanas vietā būs jānodrošina, ka apmeklētājiem redzamās vietās (vismaz pie ieejas un kases ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas vietā) skaidri salasāma publiski pieejama informācija par maksimāli pieļaujamo personu skaitu, kas vienlaikus var atrasties pakalpojuma sniegšanas vietā.
Tāpat līdz 1.septembrim atjaunots ierobežojums cilvēku pulcēšanai sabiedriskās ēdināšanas vietās. No rītdienas, 11.jūlija, iekštelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairāk par četriem apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt ārtelpās pie viena galdiņa nedrīkstēs atrasties vairāk par astoņiem apmeklētājiem, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi.
Līdztekus noteikts, ka kultūras, sporta, izklaides, tai skaitā diskotēku, un reliģiskās darbības veikšanas vietās, kā arī sabiedriskās ēdināšanas vietās darbs sākams ne agrāk kā plkst.6 un beidzams ne vēlāk kā plkst.24, izņemot brīvdabas kino demonstrācijas pasākumus, kurus atļauts beigt ne vēlāk kā plkst.2.
Vairāki valdības locekļi šodien norādīja uz nepieciešamību risināt vēl vairākus ar Covid-19 izplatības ierobežošanu saistītus jautājumus, tostarp saistībā ar Latvijas austrumu robežas kontrolēšanu un termiņuzturēšanās atļauju izmantošanu ieceļošanai valstī. Ministru kabinets pie minētajiem jautājumiem varētu atgriezties jau otrdien, 14.jūlijā, kad paredzēta kārtējā valdības sēde.
Kā ziņots, šonedēļ Latvijā manāmi palielinājies jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits. Aizvadītajā diennaktī valstī veikts 1841 Covid-19 tests un reģistrēti 11 jauni saslimšanas gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotā informācija.
Zināms, ka viens saslimušais atgriezies no ārvalstīm, pieciem saslimušajiem bijis kontakts ar saslimušo. Ar vēl pieciem saslimušajiem SPKC sācis saziņu.
Līdz šim valstī veikti 165 610 Covid-19 izmeklējumi, saslimušas ir 1165 personas un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1019 cilvēki.
