Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atklātajā nodokļu krāpšanas shēmā Dzintaru koncertzālē valstij nodarītie zaudējumi nenomaksāto nodokļu veidā ir nedaudz vairāk par 50 000 eiro, sacīja VID pārstāvis Andrejs Vaivars.
Jūrmalas domes vadība ir pieprasījusi pašvaldības SIA "Dzintaru koncertzāle" vadības un lūgs arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skaidrojumu saistībā ar aizdomām par nodokļu krāpšanas shēmu krēslu iepirkumā koncertzālei 2015.gadā, aģentūru LETA informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elita Cepurīte.
Cepurīte apgalvoja, ka domes rīcībā pašlaik ir tikai masu medijos izskanējusī informācija par VID veiktajām darbībām. Tāpēc pašvaldība vērsīsies VID ar lūgumu sniegt oficiālu informāciju par "Dzintaru koncertzāles" amatpersonu saistību ar šo lietu un tām piemēroto statusu.
Vienlaikus pašvaldības izpilddirektors Edgars Stobovs, kurš ir pašvaldības kapitālsabiedrību kapitāla daļu turētāja pārstāvis, ir pieprasījis paskaidrojumu no "Dzintaru koncertzāles" valdes un ierosinājis plānotā audita gaitā kapitālsabiedrībā izvērtēt arī konkrēto darījumu. Pēc informācijas saņemšanas pašvaldība lems par turpmākām rīcībām.
Cepurīte informēja, ka, pamatojoties uz pašvaldības uzņēmuma 2014.gadā iesniegto pieprasījumu, apstiprinot pilsētas pašvaldības 2015.gada budžetu, tajā ieplānoti līdzekļi 225 000 eiro apmērā kapitālsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai ar mērķi nomainīt 2003.gadā iegādātos, nolietotos skatītāju zāles krēslus. Finansējums "Dzintaru koncertzālei" piešķirts pēc iepirkuma noslēgšanās atbilstoši pretendenta piedāvātajai līgumcenai.
"Iepirkums par krēslu iegādi, ko organizēja "Dzintaru koncertzāle", tika veikts kā atklāts konkurss, izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, kur papildus cenai viens no būtiskiem kritērijiem bija piedāvāto krēslu kvalitāte. Publiskā iepirkuma rezultāti nav apstrīdēti," skaidroja domes pārstāve.
Kā aģentūru LETA informēja VID, Nodokļu un muitas policijas pārvaldes (NMPP) amatpersonas saistībā ar nodokļu izkrāpšanas shēmu jūlijā veikušas procesuālās darbības Dzintaru koncertzālē.
Veicot virkni izmeklēšanas un operatīvo darbību, noskaidrots, ka noziedzīgs grupējums veica nelikumīgas darbības krēslu piegādē koncertzālei. Uzņēmums veica fiktīvu krēslu piegādi kādam ārvalstu uzņēmumam, kurš savukārt krēslus publiskā iepirkuma konkursa rezultātā piegādāja pasūtītājam - koncertzālei.
Uzņēmums deklarēja pievienotās vērtības nodokli (PVN) ar 0% likmi, nevis 21%, kā tas būtu, ja krēslu piegāde tiktu veikta Latvijas darījumu partnerim. Minētais fakts norāda, ka darījumam ir fiktīvs raksturs - lai izvairītos no nodokļu nomaksas, kā arī slēptu saistību starp konkursa izsludinātāju un patieso preču (krēslu) piegādātāju. Uzņēmumus pēc fiktīvā darījuma par, iespējams, noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem iegādājās automašīnas "Lexus RX", iepriekš klāstīja VID.
Sāktajā kriminālprocesā VID NMPP darbinieki veica sešas kratīšanas kriminālprocesā iesaistīto personu dzīves vietās, transportlīdzekļos un birojos. Kratīšanu laikā atrasti un izņemti kriminālprocesam nozīmīgi pierādījumi. Tika aizturētas trīs personas. Mantisko jautājumu nodrošināšanai uzlikts arests automašīnai "Lexus RX".
Kā vēsta Latvijas Televīzija, atsaucoties uz tās rīcībā esošo informāciju, aizturēts Dzintaru koncertzāles tehniskais direktors un prokūrists Deniss Piļkevičs, kurš pirms pieciem gadiem veiktā krēslu iepirkuma laikā bijis iepirkumu komisijas vadītājs.
Saistībā ar noziedzīgā grupējuma darbībām VID NMPP ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā, 218.panta trešajā daļā un 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu pazīmēm.
Saskaņā ar 195.panta trešo daļu par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai, ja to izdarījusi organizēta grupa, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Atbilstoši 217. panta otrajai daļai par uzņēmumam, iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
218.panta trešā daļa paredz par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, un ja to izdarījusi organizēta grupa, sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Dzintaru koncertzāles sabiedrisko attiecību speciālists Mārtiņš Pučka, atsaucoties uz valdes locekļa Guntara Ķirša pausto, aģentūrai LETA komentēja, ka koncertzāle nevar sniegt informāciju par citu iestāžu darbībām. Koncertzālei arī neesot informācijas, vai starp VID aizturētajiem ir koncertzāles amatpersonas vai darbinieki.
Kā skaidro VID, izmeklēšanas interesēs plašāka informācija patlaban netiek sniegta. Dienestā atgādina, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 19.pantu neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka SIA "Dzintaru koncertzāle" jaunu krēslu iepirkumu rīkoja 2015.gadā. Iepirkumā, kurā piedalījās trīs pretendenti, ar līgumcenu 224 598 eiro uzvarēja Igaunijas uzņēmums "Tooner Master".
"Dzintaru koncertzāle" 2019.gadā strādāja ar 2,044 miljonu eiro apgrozījumu un guva 15 593 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.
"Dzintaru koncertzāles" vienīgais īpašnieks ir Jūrmalas pilsētas dome. Uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Guntars Ķirsis, bet uzņēmuma prokūrists ir Deniss Piļkēvičs.
