Pagaidām neskata iniciatīvu neļaut atlaistajiem deputātiem atkārtoti kandidēt vēlēšanās

Pamatojoties uz bažām par kolektīvās iniciatīvas ierobežot atlaisto deputātu iespējas atkārtoti startēt vēlēšanās autores Gunitas Upītes-Reinikas identitāti, deputāti atlikuši tās izskatīšanu.

Šodien notika Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēde, kurā bija plānots izskatīt 10 479 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu, ar kuru aicināts ierobežot atlaisto deputātu iespējas atkārtoti startēt vēlēšanās. Uz komisijas sēdi tika aicināta arī iniciatīvas pārstāve Upīte-Reinika.

Sākot attālināto sēdi videokonferences formātā, komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK) informēja klātesošos, ka sēdē vajadzējis būt arī Upītei-Reinikai, tomēr viņa, pamatojoties uz savas privātās telpas aizsardzību, pauda vēlmi sēdē piedalīties audio formātā, nevis video formātā.

Kursīte-Pakule norādīja uz nepieciešamību iniciatīvas autorei sēdē piedalīties video formātā, lai deputāti varētu pārliecināties par viņas identitāti.

Vienlaikus komisijas vadītāja piebilda, ka Saeimas Juridiskajā birojā viņai ticis skaidrots, ka deputāti var izskatīt kolektīvo iesniegumu bez tā autora līdzdalības, tomēr Kursīte-Pakule pauda pārliecību, ka deputātiem tomēr būtu jāredz iniciatīvas autors un jāpārliecinās par viņa identitāti.

"Ja cilvēks uzņemas prezentēt kolektīvo iesniegumu, viņam ir jāsadala privātā un publiskā telpa, viņam ir jāspēj prezentēt iesniegumu publiskajā telpā," sacīja komisijas vadītāja.

Deputāts Atis Zakatistovs (KPV LV) piebilda, ka gadījumā, ja cilvēks ir apņēmies pārstāvēt 10 000 iniciatīvas parakstītāju, viņam ir pienākums šo iniciatīvu aizstāvēt publiski. Zakatistovs aicināja šodienas sēdē neskatīt kolektīvo iniciatīvu, to pamatojot ar faktu, ka sēdē nepiedalās šīs iniciatīvas autori.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) stāstīja par gadījumu iepriekšējā Saeimas sasaukumā, kad kolektīvā iesnieguma iniciators nevarēja ierasties Saeimas komisijas sēdē, tā vietā deleģējot citu cilvēku, kurš prezentēja iniciatīvu. Orlova ieskatā, arī Upītei-Reinikai vajadzēja deleģēt citu cilvēku, kurš prezentētu kolektīvo iesniegumu.

Orlovs aicināja nenoraidīt iesniegto iniciatīvu, bet ļaut to izvērtēt ekspertiem, kā arī lūgt iniciatīvas autori nepieciešamības gadījumā deleģēt kādu citu cilvēku, kurš iniciatīvu prezentētu deputātiem. Deputāti atbalstīja Kursītes-Pakules priekšlikumu kolektīvo iesniegumu izskatīt šā gada septembrī.

Kā vēstīts, iniciatīvas pieteikumā pausts viedoklis, ka nepieciešams mainīt esošo situāciju, kad atlaistajiem deputātiem nav ierobežojumu kandidēt vēlēšanās. Iniciatīvas autori norādījuši, ka patlaban, atlaižot Saeimu, deputātiem tiek izmaksātas atlaišanas kompensācijas, tiek organizētas atkārtotas vēlēšanas, kurās atlaistajiem deputātiem nav lieguma kandidēt.

"2011.gadā tika atlaista 10.Saeima. 11.Saeimā tika ievēlēti 67 no atlaistajiem deputātiem, bet 12.Saeimas sastāvā ir 50 deputāti, kuri tika atlaisti 2011.gadā," atzīmēja Upīte-Reinika.

Lai nepieļautu šādu situāciju, Upīte-Reinika rosina ieviest ierobežojumus atlaistajiem deputātiem kandidēt vēlēšanās, nosakot, ka, ja deputāts ir zaudējis vēlētāju uzticību, nepienācīgi pildījis uzticētos darba pienākumus, kā rezultātā ir atlaists, tad šāds deputāts nevar kandidēt divās turpmākajās pašvaldību un Saeimas vēlēšanās.

Upītes-Reinikas ieskatā, šādas izmaiņas liktu iedzīvotājiem rūpīgāk izvēlēties kandidātus, par kuriem balsot, turklāt, iespējams, arī paši deputātu kandidāti būtu motivēti strādāt efektīvāk. Tāpat pārmaiņas ļautu citiem, iespējams, spējīgākiem iedzīvotājiem iesaistīties politikā un kandidēt vēlēšanās, pieļauj iniciatīvas autore, norādot, ka, ja 11.Saeimā tika ievēlēti 67% no atlaistajiem deputātiem, tad secināms, ka 2011.gada referendums par Saeimas atlaišanu nesasniedza mērķi un nodokļu maksātāju nauda pabalstu izmaksai un atkārtotām vēlēšanām esot izlietota nelietderīgi.