Šīs nedēļas sākumā vairāk nekā 4000 sociālā tīkla facebook lietotāji dalījās ar fotoattēlu, kurā redzams, ka pie kāda ezera Latvijā iemūžināti vairāki bruņurupuči. Ņemot vērā, ka šo rāpuļu kārtas pārstāvju mitināšanās mūsu dabā nav visai ierasta, portāls nra.lv sazinājās ar speciālistiem, kas sniedz sīkākus komentārus par situāciju.
Kā redzams sociālajā tīklā facebook publicētajā attēlā, tad ezera krastā iemūžināti pieci bruņurupuči, savukārt vēl viens iemūžināts brīdī, kad atradies ūdenī. Portāls nra.lv sazinājās arī ar vienu no personām, ar kuras publicētajiem foto dalījušies pārējie, un viņa norādīja, ka nav šo kadru autore, norādot, ka tie atrasti sociālajā tīklā facebook. Jāpiebilst, ka foto redzami sugas pārstāvji bija ļoti līdzīgi tiem, ko reiz fotoaģentūra iemūžinājusi Rīgas Zooloģiskajā dārzā.(Skatīt attēlu)
Daugavpils zoodārza direktors Mihails Pupiņš sarunā ar portālu nra.lv norāda, ka attēlā redzami sauszemes bruņurupuči. Viņš stāsta, ka neesam vienīgie, kuri interesējas par konkrēto foto.
Šie dzīvnieki ir aizsargājami, tāpēc jābūt dokumentiem, kas apliecinātu, kam tie pieder. Pēc attēlu apskates viņš secina, ka pieci no foto redzamajiem bruņurupučiem ir Vidusāzijas bruņurupuči, bet viens varētu pārstāvēt citu sugu.
M.Pupiņš piebilst, ka dzīvnieki visdrīzāk izvesti pastaigā, līdzīgi kā to dara ar citiem mājdzīvniekiem. Jānorāda, ka pēc speciālista teiktā tie gan varot aizmukt 5 minūšu laikā, jo patiesībā ir ļoti naski. Tāpat speciālsts norāda, ka brīvā dabā Latvijas apstākļos šīs sugas pārstāvji izdzīvot nevar. Parasti brīvā dabā tie mitinās, piemēram, tuksnesī. Viņš arī informē, ka savulaik šo sauszemes bruņurupuču tirdzniecība esot bijusi ļoti aktuāla PSRS valstīs.
Apskatot foto, speciālists arī secina, ka tajos redzamie bruņurupuči aug piemērotos apstākļos un ir labi kopti.
Tiesa, M.Pupiņš arī stāsta, ka situācija kopumā šajā jautājumā Latvijā joprojām tiek monitorēta. Piemēram, jau vairākus gadus tiek aktīvi sekots līdzi sludinājumiem portālā "ss.lv", kur joprojām atrodami piedāvājumi iegādāties bruņurupučus, tomēr arī jāsaprot, ka tas var radīt dažādas problēmas. Ir fiksēti gadījumi, kad šie dzīvnieki, piemēram, nelegāli pārvadāti, tāpat reizēm to iegādājas kā "suvenīru," kuru pēc tam, kad apnīk izmet dabā, vai atdod zooloģiskajam dārzam.
"Arī Rīgas Zooloģiskajā dārzā ir Bruņrupuču patversme, kurā nonāk dažādi rupuči, kurus atnes iedzīvotāji. Pa kādam gadās arī dabā atrastam. Un šāda patversme ir ļoti svarīga, lai mēs pasargātu mūsu faunu no piesārņošanas ar jaunām sugām. Ir vairākas bruņrupuču sugas, kas var itin labi iedzīvoties Latvijas dabā un sākt konkurēt ar vietējām sugām. Kā sliktais piemērs minams sarkanausu bruņrupucis, kas dzīvo saldūdenī, pārtiek no ūdenstilpē mītojošām dzīvajām radībām. Un pārziemo ūdenstilpes dibenā dūņās. Parasti šiem rupučiem ir arī dažādi iekšēji un ārēji parazīti, kuru radītā ietekme uz Latvijas faunas pārstāvjiem nav apjaušama. Šādā veidā bezatbildīgi rīkojoties, izsviežot rupučus dabā, mēs varam radīt neparedzamas sekas mūsu faunai," portālam nra.lv norāda Rīgas Zooloģiskais dārza Informācijas un Izglītības nodaļas pārstāvis Māris Lielkalns. Arī M.Pupiņš stāsta, ka šāda rīcība var radīt tā dēvēto ģenētisko piesārņojumu.
Šobrīd Latvijā notiek darbs, lai atjaunotu purva bruņurupuču populāciju. Lai to izdarītu vairāku desmitu gadu laikā savākti burtiski pēdējie šīs sugas pārstāvji dabā, stāsta M.Pupiņš.
Tad tie tikuši pavairoti. Pēc olu izšķilšanās paiet 5-7 gadi līdz šie purva bruņurupuči tiek nogādāti dabā. M.Pupiņš norāda, ka līdz šim viņiem dabā izdevies izlaist 62 šīs sugas pārstāvjus.
*Profesors Mihails Pupiņš portālam nra.lv atsūtīja arī vairākus foto, kuros redzams, kādi bruņurupuči ir noķerti Latvijā. Tie apskatāmi rakstā pievienotajos foto
