Ķemeru Nacionālajā parkā uzieta līdz šim lielākā zināmā sikspārņu kolonija Latvijā

Ķemeru Nacionālajā parkā pagājušajā nedēļā, veicot sikspārņu monitoringu un izpēti, pētnieki uzgājuši līdz šim lielāko zināmo sikspārņu koloniju Latvijā - no kādas nelielas koka ēkas izlidojuši vairāk nekā 1000 nakts lidoņu, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna.

Lielākā daļa no tiem bijuši Natūza sikspārņi (Pipistrellus nathusii), kas ir viena no biežāk sastopamajām sikspārņu sugām Latvijā un nereti apmetas dažādās ēkās.

Sikspārņu uzskaiti DAP uzdevumā veica SIA "Dabas eksperti". Uzņēmuma pārstāvis, sikspārņu pētnieks Gunārs Pētersons skaidroja, ka Ķemeru nacionālajā parkā redzētais ir nebijis novērojums Latvijā, jo līdz šim lielākajā zināmajā sikspārņu aukļkolonijā, jeb vietā, kur tie apvienojas baros mazuļu audzināšanai, uzskaitītas 200 līdz 400 sikspārņu mātītes.

"Šajā gadījumā nav izslēgts, ka daļa no izlidojošajiem dzīvniekiem bija tikko kā lidotspēju ieguvušie mazuļi. Lielā skaita skaidrojums ir šai sugai labvēlīgie apstākļi - kukaiņiem bagātas ūdenstilpes Ķemeru Nacionālajā parkā. Jāatzīmē, ka mājas saimnieki ir pietiekami informēti par sikspārņu aizsardzības prasībām un neuzsāks plānoto jumta remontu līdz brīdim, kad sikspārņi būs devušies prom," klāstīja Pētersons.

Sikspārņi ir vienīgie zīdītāju klases dzīvnieki, kuri pielāgojušies lidošanai. Latvijā līdz šim ir konstatētas 16 sikspārņu sugas, tie visi ir naktī aktīvi dzīvnieki, kuri pārtiek no kukaiņiem. Sikspārņu mātītes vasarā veido kolonijas jeb aukļkolonijas, kurās audzina mazuļus. Maija beigās - jūnijā sikspārņiem dzimst mazuļi, kuri pasaulē nāk kaili un akli un tiek baroti ar pienu, līdz iegūst lidotspēju un sāk patstāvīgi medīt. Mazuļu augšanas laikā mātītes naktīs izlido medībās.

Aukļkoloniju mītnes, atkarībā no sikspārņu sugas, var atrasties gan dažādās ēkās, gan koku dobumos, dažām sugām arī putnu būrīšos vai pat aiz koku mizas. Sikspārņu aukļkoloniju veidošanās galvenais iemesls ir siltuma saglabāšana mazuļu attīstības laikā, tāpēc tās tiek veidotas ļoti siltās vai pat karstās vietās, piemēram, bēniņos zem jumta, ēkas ārsienā. Dažām sugām aukļkolonijā ir tikai dažas mātītes, citām parasti no desmit līdz vairākiem desmitiem īpatņu, bet dažām sugām raksturīgas lielas kolonijas, kur var sapulcēties vairāki simti sikspārņu.

Visas sikspārņu sugas Latvijā ir īpaši aizsargājamas, kā arī starptautiski aizsargājamās - tās ir iekļautas 1979.gada 23.jūnija Bonnas konvencijā par migrējošo savvaļas dzīvnieku sugu aizsardzību un Eiropas padomes Biotopu direktīvā.

Lai uzzinātu vairāk par nakts lidoni - sikspārni - un veicinātu sabiedrības izpratni par sikspārņu un to dzīvesvietu saglabāšanas nepieciešamību, DAP dabas izglītības centrs "Meža māja" piektdien, 10.jūlijā, plkst.22 aicina uz Sikspārņu nakti Ķemeru Nacionālajā parkā.

Pasākumā paredzēta sikspārņu vērošanas ekskursija, kuras laikā dalībniekiem ekspertu vadībā ar ultraskaņas detektora palīdzību, kas pārveido sikspārņa saucienus cilvēkam sadzirdamā frekvencē, būs iespēja sadzirdēt vairāku šajā vietā mītošu sikspārņu sugu pārstāvjus, kā arī novērot sikspārņu žiglo lidināšanos Ķemeru Nacionālajā parkā.

Dalībnieku skaits pasākumā ir ierobežots. Lai saņemtu precīzas norādes par norises vietu, pasākumam nepieciešams obligāti iepriekš pieteikties pa tālruni 28 359 716.

Ķemeru Nacionālā parka teritorijā sastopama teju puse no Latvijā mītošajām 16 sikspārņu sugām, tādēļ tā prasa cilvēku pietāti un īpašu uzmanību. Līdz ar to pasākuma apmeklētājiem, kas būs iepriekš pieteikušies, norises vieta tiks izziņota īsi pirms pasākuma norises.