Pētījums: 41% Latvijas emigrantu ārzemēs dzīvo vairāk nekā 10 gadus

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Teju puse jeb aptuveni 41% no Latvijas emigrējušo ārzemēs dzīvo jau vairāk nekā desmit gadus, pirmdien pētījumu "Diasporas apjoma novērtējums" un "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas" prezentācijā informēja Latvijas Universitātes (LU) Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadošais pētnieks Mihails Hazans.

Hazans stāstīja, ka viņa veiktajā pētījumā "Diasporas apjoma novērtējums" ir atklājies, ka 41% Latvijā dzimušo diasporas locekļu ārzemēs ir pavadījuši vairāk nekā desmit gadus, 31% ir pavadījuši no pieciem līdz desmit gadiem, savukārt 28% Latvijas remigrantu ārzemēs ir pavadījuši līdz pieciem gadiem.

Pētnieks skaidroja, ka tehniski diasporu dala divās daļās - "jaunā" diaspora, kurā pieskaita aizceļojušos kopš 1991.gada un "vecā" diaspora, kurā iekļauti trimdas latvieši un viņu pēcteči. Viena no lielākajām latviešu diasporām esot ASV, kur "vecā" latviešu diaspora veidojot līdz pat 85% no kopējās latviešu diasporas ASV.

Tāpat viņš atklāja, ka balstoties uz nodzīvoto laiku vai iebraukšanas periodu, 33% ASV diasporas latviešu ir tur ieceļojuši pirms 1989.gada. 34% ir ieceļojuši ASV laika posmā no 1989.gada līdz 2003.gadam, 5% - posmā no 2004.gada līdz 2008.gadam, 13% - laikā no 2009.gada līdz 2013.gadam, savukārt 14% latviešu ASV ir ieceļojuši laika posmā no 2014.gada līdz 2018.gadam.

Pavisam atšķirīga situācija esot vērojama Norvēģijā un Zviedrijā, kur lielākā daļa latviešu ir ieceļojusi tieši pēdējo 11 gadu laikā. No visas Latvijas diasporas Zviedrijā, to cilvēku skaits, kuri ieradās valstī pirms 1989.gada veido aptuveni 3%. Norvēģijā tādu cilvēku praktiski nav, atzina Hazans.

Aptuveni 12% no Zviedrijā esošās latviešu kopienas tur ieceļojusi laika posmā starp 1989.gadu un 2003.gadu, savukārt Norvēģijā dzīvo aptuveni 4% šajā laika posmā ieceļojušo. Lielākā daļa šobrīd abās Ziemeļvalstīs dzīvojošo latviešu tur ieceļojuši laika posmā starp 2009.gadu un 2013.gadu. 2018.gada dati liecina, ka no Zviedrijā dzīvojošās latviešu kopienas šajā laika posmā valstī ieceļojuši 34%, savukārt Norvēģijā 53% latviešu diasporas ir valstī ieradušies šo gadu laikā.

Tāpat Norvēģijā 33% latviešu diasporas ir ieceļojusi laikā no 2014.gada līdz 2018.gadam, savukārt Zviedrijā latviešu diasporu veido 38% šajā laika posmā ieceļojušo.

Hazans savā pētījumā analizēja arī diasporas un Latvijas iedzīvotāju vecumstruktūru, un atklājies, ka ASV diasporas vecumstruktūra ir ļoti tuva Latvijā novērotajai vecumstruktūrai. Pētnieks klāstīja, ka Latvijā no visiem iedzīvotājiem, aptuveni 16% ir vecumā līdz 14 gadiem, 9% - vecumā no 15-24 gadiem, 27% - vecumā no 25-44 gadiem, 28% - vecumā no 45-64 gadiem, savukārt aptuveni 20% ir vecāki par 65 gadiem.

Savukārt Amerikā aptuveni 20% no latviešu diasporas ir vecumā līdz 14 gadiem, 10% ir vecumā no 15-24 gadiem, 24% - vecumā no 25-44 gadiem, 28% - vecumā no 45-64 gadiem, savukārt aptuveni 18% ir vecāki par 65 gadiem.

Kā ziņots, Ārlietu ministrija (ĀM) sadarbībā ar LU Diasporas un migrācijas pētījumu centru šodien prezentēja jaunākos diasporas pētījumus "Diasporas apjoma novērtējums" un "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas".

Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, diasporas apjoms ir diasporas politikas pamatā, taču dažādu apstākļu dēļ tas nav viegli novērtējams. Gadu gaitā publiskajā telpā bieži izskan atšķirīgi diasporas apjoma novērtējumi ar vai bez atsaucēm uz dažādu institūciju un pētnieku grupu publikācijām, kurās tiek novērtēts nevis diasporas apjoms konkrētajā gadā, bet migrācijas rezultātā zaudēto Latvijas valstspiederīgo skaits jeb negatīvais migrācijas saldo, kas tiek maldīgi interpretēts kā diasporas apjoms.

Pētījums "Diasporas apjoma novērtējums" pārskata līdzšinējās diasporas un remigrācijas apjoma novērtējumu pieejas, to priekšrocības un trūkumus, kā arī izaicinājumus, kas saistīti ar precīzu migrācijas plūsmu un diasporas apjomu novērtējuma mūsdienās.

Pētījums sniedz aplēsi par pašreizējo diasporas apjomu, kā arī emigrāciju un remigrāciju. Pētījums ietver kopējo skaitlisko novērtējumu, kā arī emigrācijas un remigrācijas apjomu dažādu gadu, valstu un galveno demogrāfisko grupu griezumā, norādīja ministrijā.

Savukārt pētījums "Diasporas satīklošana: iesaistīšanās prakse un sadarbības iespējas" sniedz informāciju un rekomendācijas ārpus Latvijas dzīvojošās Latvijas diasporas efektīvākai satīklošanai, lai veicinātu diasporas pārstāvju līdzdalību diasporas organizācijās.