Labklājības ministrs Uldis Augulis vērš uzmanību uz faktiem, kas ir klajā pretrunā ar atsevišķu politiķu un augstu valsts amatpersonu publiskajā telpā pausto informāciju par Labklājības ministrijas (LM) un Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) īstenotajiem pasākumiem.
"Atbalsts bezdarbniekiem ir nodrošinājis sociālo stabilitāti valstī. Tik lielas ekonomiskās krīzes apstākļos kādu piedzīvoja Latvija, arī "100latnieku" programma ir bijusi un vēl šobrīd ir tikpat būtiska tautsaimniecības attīstībai un investoru piesaistei kā konkurētspējas veicināšanas pasākumi uzņēmējiem. Apstiprinājumu tam Labklājības ministrija guvusi daudzās sarunās ar starptautiskajiem ekspertiem, reitingu aģentūrām, kā arī ar potenciālo investoru valstu vēstniecībām," norāda ministrs.
Vienlaikus U.Augulis uzskata, ka "Labklājības ministrija kopīgi ar padotības iestādēm, pašvaldībām, kā arī ar nevalstiskā sektora atbalstu ir nodrošinājusi sociālo stabilitāti, kam sākotnēji neviens no starptautiskajiem ekspertiem īsti negribēja ticēt. Viņi bija gaidījuši dramatiskas sociālas sekas, jo ekonomikas kritums pārsniedza daudzus pagājušā gadsimta pasaules rekordus."
"Atzinības vārdus ir pelnījuši tie bezdarbnieki, kuri darbojas, paaugstina zināšanas NVA apmācību kursos, un cenšas pēc iespējas ātri atkal iekļauties darba tirgū," atzīmē U.Augulis.
Labklājības ministrs uzsver, ka ir jau saņemta daudzu institūciju un valstu atzinība par īstenoto atbalsta mehānismu bezdarbniekiem šajos ekonomiskajos apstākļos. "Mūsu pieredze ir aktuāla un noderīga arī citām ES dalībvalstīm, kas saskaras ar līdzīgām ekonomiskajām grūtībām."
Jau ziņots, ka vakar Saeimas bloka PLL deputāti iesniedza pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (JL), kur apgalvo, ka, viņuprāt, LM un NVA vadība neizprot un negrib aktīvi nodarboties ar nodarbinātības veicināšanas pasākumiem, nesaprotot to lomu valsts ekonomikas atjaunotnes nodrošināšanā, acīmredzot cerot, ka izeja no recesijas notiks automātiski, bez nepieciešamības aktīvi un strukturāli ietekmēt darba tirgus piedāvājuma atbilstību pieprasījumam.
Pēc pieprasījuma iesniedzēju domām, NVA pieejamo 64,672 miljonus latu izlietošana "virzīta tā, lai iespējami maz bezdarbnieku tiktu apmācīti konkrētām profesijām". Ar to tiek saprasta tāda apmācība, kuras beigās jākārto kvalifikācijas eksāmeni, kur tiek izsniegti kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas kļūst par pamatu potenciālajam darba devējam, lai pieņemtu bezdarbniekus darbā.
Pieprasījuma autori uzskata, ka NVA aktīvo nodarbinātības pasākumu plānošana tiek veikta formāli. 2010.gadam apmācībai un kvalifikācijai bija pieteikušies 19 962 bezdarbnieki 87 profesijās, bet profesionālo apmācību uzsāka tikai 1369 cilvēki - tikai 6,8%, bet no apmācībai pieejamajiem 3 424 008 latiem jau ir iztērēti 82,9%.
Dombrovskim tiek jautāts, kāpēc 2010.gada pirmajā pusgadā nav īstenots neviens nodarbinātības pasākums komercdarbības vai pašnodarbinātības apmācībai, kāpēc netiek plānota ilgstošo bezdarbnieku profesionālā apmācība vai pārkvalifikācija un pamatskolu un vidusskolu absolventu bezdarbnieku profesionālā apmācība.