Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) piedāvātajai veselības nodokļa ieviešanai 5% apmērā jāiet roku rokā ar obligātu sociālo iemaksu jebkuram strādājošajam, šodien preses konferencē žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Premjers pauda, ka Reira iecere ieviest veselības nodokli 5% apmērā nepalielinātu nodokļu slogu. "Runa ir par iekšēju pārdali un par to, ka konkrētu daļu no maksātajiem nodokļiem jānovirza veselības aprūpes sistēmai, lai nodrošinātu garantētu finansējumu veselības nozarei, kas nebūtu atkarīgs no politiskās konjunktūras un budžeta veidošanas," sacīja premjers, norādot, ka aprēķini, cik veselības nodokļa ieviešana prasītu no sociālā budžeta un pamatbudžeta, vēl tiek veikti.
Kariņš norādīja, ka šī nodokļa ieviešana ietu roku rokā ar obligāto sociālo iemaksu jebkuram Latvijā legāli strādājošam darbiniekam. Tas nozīmētu, ka sistēmā ienāktu vairāk nauda, jo tiktu paplašināta tās bāze.
Ministru prezidents sacīja, ka šī ideja un "vēl viena otra" vēl tiek apspriesta valdības koalīcijā. Kariņš uzsvēra, ka tad, kad būs skaidrs, vai koalīcijā var vai nevar vienoties par nodokļu sistēmas uzlabojumiem kopumā, būs zināms arī vairāk detaļu.
Premjers teica, ka finanšu ministrs ir runājis par esošo nodokļu pārdali par labu veselības nozarei un arī vienlaikus par sistēmas vai bāzes paplašināšanu, nosakot, ka visi maksātu vismaz minimālo sociālo nodokli.
"Šī krīze mums ir iemācījusi, ka ir neattaisnojami daudz cilvēku, kuri ir legāli strādājuši, tomēr viņi nav bijuši sociāli apdrošināti. Iestājoties krīzei, sākotnēji viņi "krīt cauri sietam", kas ir iebūvēts, lai viņi saņemtu palīdzību, tāpēc valdībai bija jāpieņem atsevišķi lēmumi, lai šos cilvēkus atbalstītu," skaidroja Kariņš, uzsverot, ka nākotnē vairs nevar tā turpināt.
Ir jānodrošina, ka visi cilvēki Latvijā ir sociāli apdrošināti un ka visi proporcionāli iemaksā sistēmā, piekodināja premjers.
Tāpat premjers uzsvēra, ka tiek vērtēts, kāds varētu būt nodokļa ieviešanas efekts arī uz pašvaldībām. Kariņš norādīja, ja krīzes laikā vērojams budžeta ienākumu kritums, ir viena budžeta pozīcija, kas turpina pārpildīties - tas ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis.
"Kamēr visai valsts pārvaldei ienākumi samazinās, pašvaldībām kopumā ienākumi šajā laikā faktiski ir pieauguši. Mēs varam skatīties arī uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa pārdali," sacīja Kariņš.
Ministru prezidents arī teica, ka patlaban gaida labklājības ministres piedāvājumu, kādā veidā varētu īstenot Satversmes tiesas spriedumu par garantētā minimālā ienākumu līmeņa neatbilstību Satversmei, ieviešot arī skaidrību par to, kā tiek nodrošināts, ka nauda nonāk pie tiem cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama.
Kariņš uzsvēra, ka budžets un jebkādas maiņas ir kopā saistīts organisms. Koalīcijā par to runā un raugās, kā to varētu piekoriģēt.
LETA jau vēstīja, ka, saskaņā ar Reira izklāstīto piedāvājumu, 5% veselības nodokli veidotu 1% no sociālajām iemaksām, 2% no solidaritātes nodokļa un 2% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN).
"Veselības budžeta veidošanā jāpiedalās visiem, tādēļ 3% no sociālajām iemaksām un 2% no pašvaldību IIN ieņēmumiem tiks novirzītas veselībai. Turklāt šie līdzekļi būs jāiezīmē kā veselības budžeta neatņemama sastāvdaļa," sacīja Reirs.
Ministrs piebilda, ka otrs virziens ir minimālo sociālo iemaksu nodrošināšana tām iedzīvotāju grupām, kuras patlaban darbojas speciālajos nodokļu režīmos, piemēram, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem un pašnodarbinātajiem.
