Zemeņu audzētāji visā Latvijā steidzami aicina atsaukties cilvēkus, kuri būtu gatavi piedalīties ogu novākšanā. Akūti trūkst darbaroku, vēstīja TV3 raidījums "900 sekundes".
Nav īstenojušās Zemkopības ministra cerības, ka zemenes lasīs bezdarbnieki. Uz lauka pietiekamā skaitā nedodas pat Covid-19 krīzē atlaistie. Bet vislielākais trieciens esot politiķu neatbalstītā iespēja ārkārtējās situācijas laikā tomēr ielaist sezonas viesstrādniekus, piemēram, no Ukrainas, Baltkrievijas, Moldovas vai Gruzijas.
Saimniecībā ”Mālpils zemenes” katru dienu ir vajadzīgi vairāk nekā 200 zemeņu lasītāju. Izdevies atrast vien tikai 70. Tik lielas grūtības 30 gadu pastāvēšanas laikā esot pirmo reizi. Latvijas augļkopju asociācijā saka, - tā tas ir visā valstī.
Darbaspēka trūkuma dēļ zemeņu un citu ogu saimniecībās liela daļa ražas var palikt nenovākta, sapūstot uz lauka.
“Sirds sāp nežēlīgi. Ogas ir gatavas, bet nav, kas tās novāc. Sirds sāp ļoti. Mums lasītāju ir krietni par maz. Reāli tas nozīmē, ka raža paliek uz lauka. Peļņas nav,” stāsta z/s ”Mālpils zemenes” saimniece Ginta Apsīte.
Galvenā problēma - sezonālos viesstrādniekus, lielākoties no Ukrainas, neielaida Latvijā Covid-19 dēļ. Visas lielās lauksaimnieku organizācijas lūdza valdību sekot Vācijas un Polijas piemēram un ļaut zemnieku vajadzībām uz ražas laiku Latvijā iebraukt viesstrādniekiem. Šo lūgumu ignorēja pat Zemkopības ministrija.
“Mums neļāva. Vairākas reizes zvanījām, rakstījām, lūdzām, bet nebija nekādas atsaucības,” stāsta Apsīte.
Atļauja dota vien 10. jūnijā, līdz ar ārkārtējās situācijas beigām. Taču tad jau bijis jau par vēlu aicināt viesstrādniekus. “Tās ir atkal vīzas, kamēr iesniedz, kamēr atļauj, kamēr tur nokārto. Tas ir mēnesis,” skaidro Apsīte.
Piemēram, šīs saimniecības ”Mālpils zemenes” atrastie viesstrādnieki pa šo laiku atrada darbu Vācijā un Polijā.
Alga par katru salasīto kilogramu. Samaksas amplitūdā visā Latvijā - no 40 līdz 70 eiro centiem kilogramā. Ašākās rokas spējot 10 dienās sapelnīt 750 eiro uz rokas.