Datu valsts inspekcija (DVI) pēdējā laikā saņem diezgan daudz sūdzību par kaimiņu uzstādīto videonovērošanu, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja iestādes direktore Jekaterina Macuka.
Viņa skaidroja, ka cilvēki savu īpašumu aizsardzībai mēdz uzstādīt videonovērošanas kameras tā, ka tās fiksē arī publiskās un koplietošanas telpās notiekošo. Piemēram, videonovērošanas kameras uzstādīšana kāpņutelpā pie sava dzīvokļa durvīm var neapmierināt kaimiņu, kurš diendienā pārvietojas pa šo kāpņutelpu.
"Līdz ar to mums ir diezgan daudz jautājumu un sūdzību par šīm lietām, kas noslogo inspekciju. (..) Pēc būtības mēs šobrīd domājam, kā šo procesu optimizēt, jo bieži vien ir tā, ka, daudz strādājot ar individuālām sūdzībām, mums nepietiek resursu, lai strādātu ar kaut ko plašāku, piemēram, lai pievērstos [mobilajām] lietotnēm vai lielām kompānijām, lai pārbaudītu, kā tās aizsargā datus," skaidroja Macuka.
DVI direktore netieši atzina, ka efektīvāk būtu primāri pārbaudīt, kā fizisko personu datu aizsardzības prasības ievēro lielie uzņēmumi, kuriem ir tūkstošiem klientu, bez mazāk laika veltīt kaimiņu strīdiem, kuri bieži vien ir balstīti arī emocionālos apsvērumos. "Mums ir jārūpējas par katru koku, bet galvenais ir meža veselība," alegoriski izteicās Macuka.
Viņa atzina, ka iestādei ļoti trūkst cilvēkresursu. Piemēram, februārī, kad viņa sākusi vadīt inspekciju, tajā no 30 amata vietām bijušas aizpildītas tikai 13. "Visu šo laiku mēs aktīvi uzņēmām jaunus darbiniekus, šobrīd mēs jau esam 23. Ceram līdz gada beigām nonākt līdz tam, ka esam pilnā sastāvā, un tad tiešām mums arī parādīsies resursi, lai kaut ko darītu, jo ir gana grūti izskatīt un veikt visas funkcijas, ja mums strādā tikai viena trešdaļa no paredzētā personāla," skaidroja DVI vadītāja.
Macuka DVI direktores amatā stājās šā gada 27.februārī. Iepriekš viņa bija ilgstoši bija strādājusi Tieslietu ministrijā.
DVI uzdevumi ir fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības uzraudzība saskaņā ar fizisko personu datu apstrādes un aizsardzības jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, biometrijas datu apstrādes, cilvēka genoma izpētes, cilvēka orgānu izmantošanas medicīnā, kā arī cilvēka orgānu un miruša cilvēka ķermeņa izmantošanas medicīnas studijām, parādu ārpustiesas atgūšanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.