Lietuvas ministrs: Baltijas aizsardzības plānu apstiprināšana ļaus pabeigt militārās plānošanas

Atjaunināto NATO Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu galīgā apstiprināšana ļaus pabeigt militārās plānošanas darbus, trešdien pēc tikšanās ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu paziņojuši aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis un Bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis.

"Tagad militārie plānotāji varēs turpināt darbu, balstoties uz jau padarīto," žurnālistiem sacījis Karoblis.

Jau ziņots, ka NATO šonedēļ galīgi apstiprinājusi atjauninātos Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānus, panākot kompromisu ar Turciju, kas vienīgā atteicās apstiprināt jaunos plānus, kamēr netiks ņemtas vērā tās intereses.Vislielākās domstarpības izcēlās ap Turcijas vēlmi panākt, lai Sīrijas ziemeļos darbojošies kurdu kaujinieki tiktu atzīti par teroristiskiem grupējumiem.

Baltijas valstu aizsardzības plānus alianse pirmo reizi apstiprināja 2010.gadā, bet Lietuva, Latvija, Igaunija un Polija aicinājušas tos regulāri atjaunināt.

Decembrī NATO samitā Londonā alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs paziņoja, ka dalībvalstu līderi apstiprinājuši jaunus aizsardzības plānus Baltijas valstīm un Polijai. Tomēr, lai tie stātos spēkā bija jāpabeidz formālās procedūras, bet Ankara tās bremzēja, izvirzot savas prasības.

"Bruņotajiem spēkiem un karavīriem ir patiess prieks, ka šim plānam pielikts punkts. Tas nozīmē, ka mēs varam pilnībā (..) pabeigt plānošanas procedūras, un jāuzsver, ka tās arī nekad nav tikušas pārtrauktas," piebildis Rupšis. "Kolīdz Londonā tika pieņemts politiskais lēmums, šī plānošana notika visu laiku, konsekventi, - gan NATO, gan valsts līmenī. Visu procedūru saskaņošana un sinhronizēšana norisinājās ik dienu."

"Kopš 2010.gada drošības situācija reģionā ir mainījusies, tāpēc (..) jebkurš plāns - tiklab nacionālais, kā kolektīvās aizsardzības plāns - jāmaina un jāpielāgo gan iespējām, gan apdraudējumiem," norādījis Lietuvas Bruņoto spēku komandieris.

Lietuvas varasiestādes nekomentē panāktā kompromisa saturu, taču, iespējams, būtiska loma lēmuma pieņemšanā bijusi ASV un Turcijas sarunām.

Bijušais ASV sauszemes spēku pavēlnieks Eiropā atvaļinātais ģenerālis Bens Hodžess ziņu aģentūrai BNS atzinis, ka lēmums par plānu apstiprināšanu ir ļoti svarīgs efektīvai atturēšanai, ņemot vērā spriedzi attiecībās ar Krieviju.

"Tas ir ļoti svarīgi un liecina, ka Turcija saprot, ka vajadzīgs oficiāls plāns, lai nodrošinātu atbilstošus resursus un mācības, kam ir liela nozīme efektīvā atturēšanā," sacījis Hodžess, kas šobrīd strādā ASV Eiropas Politikas analīzes centrā (CEPA).

"Tagad mums tas pats jādara Melnās jūras reģionā, kas arī ir svarīgi, ņemot vērā, ka 2008.gadā sākās Krievijas agresija Gruzijā un 2014.gadā - Ukrainā," viņš piebildis.

Hodžess norādījis, ka uzskata aizsardzības plāna bloķēšanu par aplamu soli, bet vienlaikus uzsvēris, ka arī Turcijai ir svarīgas drošības problēmas, kurās jāieklausās.

"NATO dalībvalstīm ir tiesības izmantot procedūras, lai bloķētu dažus lēmumus. Uzskatu, ka tas ir aplami un nevajadzīgi, bet tā ir daļa no jebkuras koalīcijas vai alianses," viņš spriedis. "Lietas būtība ir tāda, ka Turcijai ir svarīgas drošības problēmas, kurās vērts ieklausīties. Uzskatu, ka Amerikas Savienotajām Valstīm būtu jādara vairāk, lai atrisinātu uzticēšanās problēmas starp Turciju un ASV."

"Turcija ir nozīmīga NATO dalībvalsts, lai gan dažkārt kaitinoša. Tomēr ar Turciju alianse ir daudz labāka nekā bez tās. Un ne jau tikai Turcija bloķē lēmumus iekšpolitisku apsvērumu dēļ," izteicies Hodžess.