Rosina likumā neatļaut pārdot tabakas aizstājējus
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija rosina likumā noteikt aizliegumu tirgū laist tabakas aizstājējproduktus.
Komisijas deputāti izskatīšanai parlamentā iesnieguši grozījumus Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, kurus saskaņā ar Saeimas darbakārtību parlamentārieši plāno vērtēt rīt, 2.jūlijā.
Likumprojekta mērķis ir paredzēt regulējumu Latvijas tirgū ienākušajiem tabakas aizstājējproduktiem, beztabakas nikotīna spilventiņiem, kas nesatur tabaku, bet satur nikotīnu, un kuru aprite patlaban Latvijā netiek regulēta. Šie produkti nav definēti un regulēti ne Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā, ne arī Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu.
Deputāti skaidroja, ka līdz ar regulējuma paredzēšanu tiktu ierobežota šo tabakas aizstājējproduktu pieejamība sabiedrībai, īpaši bērniem un jauniešiem, un uz šādu nepieciešamību uzmanību jau ir vērsusi Rīgas pašvaldības policija.
Veselības inspekcija patlaban beztabakas nikotīna spilventiņus klasificē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu (CLP regula), nosakot, ka tas ir bīstams ķīmisks maisījums, kas jāmarķē un jāiepako saskaņā ar CLP regulu. Tomēr minētais regulējums ir nepilnīgs, jo paredz tikai marķējuma un iepakojuma prasības, tādējādi informējot un brīdinot patērētājus par produkta bīstamību un ietekmi uz veselību, bet neparedz nekādus ierobežojumus tirdzniecībai. Attiecībā uz tirdzniecību, pārdodot patērētājiem toksiskas un ļoti toksiskas ķīmiskās vielas un maisījumus, jāievēro Ķīmisko vielu likumā noteiktais aizliegums - toksiskas un ļoti toksiskas ķīmiskās vielas un maisījumus aizliegts pārdot fiziskām personām, kas ir jaunākas par 18 gadiem.
Veselības ministrija 2019.gada novembrī lūdza Zāļu valsts aģentūrai (ZVA) izvērtēt Latvijas tirgū pieejamo beztabakas nikotīna spilventiņu atbilstību Farmācijas likumā noteiktajai zāļu definīcijai, kā arī izvērtēt riskus, ko var radīt šādu produktu plašā pieejamība un neierobežotā lietošana sabiedrībā, īpaši jauniešu vidū, ņemot vērā, ka Latvijas Zāļu reģistrā ir iekļautas vairākas nikotīnu saturošās zāles, ko lieto nikotīna aizvietojošā terapijā.
ZVA savā atzinumā norādīja, ka, tā kā minētie produkti nav paredzēti medicīniskiem mērķiem, lai ārstētu slimības vai veiktu to profilaksi, tos nevar klasificēt kā zāles un šiem produktiem būtu nepieciešams atsevišķs regulējums. ZVA skaidroja, ka nikotīnu kā aktīvo vielu medicīniskiem mērķiem izmanto tikai nikotīna aizvietojošā terapijā kā pirmās izvēles līdzekli, lai ārstētu atkarību no tabakas, mazinot tieksmi pēc nikotīna un atcelšanas simptomus.
Deputāti uzsvēra, ka nikotīns ir viena no toksiskām vielām un tam ir ātra iedarbība. Tas iedarbojas gan lokāli, gan arī uz perifēro un centrālo nervu sistēmu. Līdz ar to beztabakas nikotīna spilventiņos esošais nikotīns var izraisīt dažādus saindēšanās simptomus - reiboni, paaugstinātu asinsspiedienu un krampjus, kā arī ilgtermiņā izraisīt dažādas nopietnākas veselības problēmas, kardiovaskulāras slimības un ļaundabīgos audzējus. Deputātu ieskatā tieši bērniem pastāv lielāks nikotīna saindēšanās risks - ēdot, iedzerot vai nonākot ādai saskarsmē ar nikotīna saturošiem produktiem.
ZVA, izvērtējot Latvijā pieejamos beztabakas nikotīna spilventiņus (sastāvu un arī marķējumu), konstatēja, ka kopējais vienā beztabakas nikotīna spilventiņu iepakojumā esošais nikotīna daudzums pārsniedz definēto nikotīna kā oromukozāli lietojamo zāļu dienas devu un literatūras datos norādīto vidējo letālo devu bērnam un pieaugušajam. Piemēram, viens beztabakas nikotīna spilventiņu iepakojums, kurā ir 16,8 grami produkta ar nikotīna koncentrāciju 14 miligrami uz gramu, satur 235,2 gramus nikotīna, kas atbilst gandrīz 12 paciņām cigarešu.
Tāpat ZVA savā izvērtējumā norādīja, ka uz beztabakas nikotīna spilventiņu iepakojuma trūkst informācijas par produktos esošā nikotīna daudzumu lietošanas reizes un diennakts devā, nav norādes par produktu lietošanas mērķi, kā arī brīdinājuma, ka šādus produktus nedrīkst lietot vienlaicīgi ar citiem nikotīnu saturošiem produktiem, līdz ar to nevar izslēgt vienlaicīgu arī citu nikotīnu saturošu produktu lietošanu. Ņemot vērā visu minēto informāciju, arī ZVA savā atzinumā norādīja, ka beztabakas nikotīna spilventiņi var radīt risku sabiedrības veselībai, lietojot tos neierobežoti visā mērķa populācijā, tostarp, jauniešu vidū.
Arī ES līmenī beztabakas nikotīna spilventiņi un citi tabakas aizstājējprodukti netiek regulēti, un katra ES dalībvalsts pati nosaka atbilstošu regulējumu un ierobežojumus iepriekšminēto produktu tirdzniecībai. ES ir tikai atsevišķas valstis, kurās tiek regulēta beztabakas nikotīna spilventiņu aprite, definējot tabakas aizstājējproduktu un nosakot ierobežojumus tirdzniecībai nepilngadīgām personām vai atsevišķas marķēšanas prasības.
Ņemot vērā ZVA sniegto atzinumu, kā arī nikotīna kaitīgo ietekmi, ir izstrādāti grozījumi Tabakas likumā, kuros arī iekļauta tabakas aizstājējproduktu definīcija, kas aptver beztabakas nikotīna spilventiņus un citus tabakas aizstājējproduktus.
Lai aizsargātu sabiedrības veselību, īpaši bērnu un jauniešu veselību, un nodrošinātu, ka šādi beztabakas nikotīna saturoši produkti nebūtu brīvi pieejami Latvijas tirgū, tai skaitā bērniem un jauniešiem, likumprojektā tiek noteikts aizliegums laist tirgū tabakas aizstājējproduktus, tai skaitā beztabakas nikotīna spilventiņus.
Deputāti skaidroja, ka minētais aizliegums laist tirgū tabakas aizstājējproduktus Latvijas tirgū balstīts uz citu ES valstu pieredzes izpēti, ZVA sniegto atzinumu par beztabakas nikotīna spilventiņu un tajos esošās vielas nikotīna kaitīgo ietekmi uz veselību, īpaši jauniešiem, kā arī šādu produktu līdzību ar citiem Tabakas likumā definētajiem bezdūmu tabakas izstrādājumiem - košļājamo tabaku un orālai lietošanai paredzēto tabak, kuru laišana tirgū Latvijā jau ir aizliegta.
Likumprojektā ir iekļauta arī jauna elektroniskās karsēšanas ierīces definīcija, lai paplašinātu patlaban Tabakas likumā esošo elektroniskās smēķēšanas ierīču definīciju un regulētu tādu jaunu produktu ienākšanu tirgū, kā tabakas karsēšanas ierīces (piemēram, IQOS). Pašlaik šāda veida produktiem nepastāv nekāds regulējums un Tabakas likumā ir definētas elektroniskās smēķēšanas ierīces (elektroniskā cigarete un elektroniskā ierīce), kuras paredzētas nikotīnu saturoša vai nikotīnu nesaturoša tvaika ieelpošanai, izmantojot speciālus uzpildes šķidrumus.
Tāpat Tabakas likums definē jaunieviestus tabakas izstrādājumus, kas ir bezdūmu tabakas izstrādājumi vai smēķēšanai paredzēti tabakas izstrādājumi, kas nav cigaretes, tinamā tabaka, pīpju tabaka, ūdenspīpju tabaka, cigāri, cigarillas, košļājamā tabaka, šņaucamā tabaka vai orālai lietošanai paredzētā tabaka un kas laisti tirgū pēc 2014.gada 19.maija.
Ņemot vērā, ka minētās jaunās ierīces (tabakas karsēšanas ierīces, piemēram, IQOS) nav definētas un regulētas Latvijā un arī ES, nav arī aizliegta šo produktu tirdzniecība ar distances līguma starpniecību. Tāpat tās var iegādāties arī nepilngadīgas personas, kā arī komersanti tās var piedāvāt izmēģināt bez maksas. Saskaņā ar Tabakas likumu reklāma ir jebkurā veidā izplatīta komerciāla komunikācija, kā arī darbība, kuras mērķis ir tieši vai netieši veicināt augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu pirkšanu vai patēriņu, tajā skaitā izstrādājumu izvietošana tirdzniecības vietās, izmantojot dažādus patēriņu veicinošus efektus.
Tabakas karsēšanas ierīci var izmantot tikai tabakas izstrādājumu karsēšanai un otrādi - karsējamās tabakas izstrādājumi jeb "heat sticks" ir lietojami tikai kopā ar tabakas karsēšanas ierīci. Tāpēc tabakas karsēšanas ierīces reklāma, kuras vienīgais mērķis ir "heat sticks" patēriņš, uzskatāma par tabakas izstrādājumu netiešo reklāmu.
Tomēr daudzkārtējās vēstules Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC) liecina, ka PTAC un tabakas industrijas viedoklis par to, vai tabakas karsēšanas ierīces reklāma ir vai nav uzskatāma par netiešu tabakas izstrādājumu reklāmu, atšķiras no Veselības ministrijas viedokļa. Līdz ar to patlaban Latvijā ir izveidojusies situācija, ka ļoti plaši tiek reklamētas tieši tabakas karsēšanas ierīces un tās tiek izvietotas pie kasēm gan degvielas uzpildes stacijās, gan veikalos, kur tās ir viegli pieejamas jebkuram sabiedrības loceklim, tai skaitā nepilngadīgām personām.
Normatīvā regulējuma trūkums palielina produktu pieejamību sabiedrībā, t. sk. nepilngadīgām personām, kas rada interesi un veicina smēķēšanas (ierīču lietošanas) uzsākšanu.Tādējādi Tabakas likumā nepieciešams skaidri noteikt, ka reklāmas ierobežojumi attiecas arī uz tabakas karsēšanas ierīcēm (IQOS).
Šobrīd jaunākā informācija liecina, ka tabakas karsēšanas ierīces var izmantot ne tikai karsējamās tabakas produktu lietošanai, bet arī, lai karsētu produktus uz augu bāzes. Ņemot vērā jaunās tendences produktu attīstībā, veidojot elektroniskās karsēšanas ierīces definīciju, tika ņemts vērā, ka tās var izmantot ne tikai tabakas karsēšanai, bet arī citu produktu karsēšanai, kā rezultātā caur iemuti ir iespējams ieelpot nikotīnu saturošu vai nikotīnu nesaturošu tvaiku.