Sporta nozarei piešķirs 5 miljonus eiro, lai mazinātu Covid-19 krīzes ietekmi

© SWNS/SCANPIX/LETA

Valdība šodien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojumu, kas paredz no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ministrijai piešķirt piecus miljonus eiro, ar mērķi mazināt Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz sporta nozari.

IZM skaidro, ka, lai ierobežotu koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, ar valdības rīkojumu "Par ārkārtas situācijas izsludināšanu" visā valsts teritorijā tika izsludināta ārkārtējā situācija un tās laikā tika noteikti daudzi aizliegumi un ierobežojumi, no kuriem vairāki būtiski ir ietekmējuši sporta nozari, tai skaitā pārtraukta sporta sacensību un citu publisku sporta pasākumu norise, pārtraukta iekštelpu sporta norišu vietu darbība, noteikti pulcēšanās un citi ierobežojumi.

Turklāt, ņemot vērā Covid-19 izplatību arī citās valstīs, starptautiskās sporta organizācijas uz nenoteiktu laiku ir pārcēlušas vai pilnībā atcēlušas gandrīz visas starptautiskās sacensības, tai skaitā Olimpiskās un Paralimpiskās spēles Tokijā, kuras pārceltas uz 2021.gadu.

IZM uzsver, ka arī patlaban spēkā esošie un turpmāk plānotie ierobežojumi, lai gan ir mazāki nekā sākotnēji noteiktie, joprojām būtiski ierobežo sporta organizāciju un sporta bāzu ikdienas darbību, kā arī pilnvērtīgu mācību-treniņu un sporta sacensību norisi.

Ministrijā norāda, ka negatīvās sekas uz sporta nozari būs jūtamas ilgtermiņā, jo prognozējams, ka atsevišķi ierobežojumi saglabāsies vēl ilgstoši, kā arī būtiski varētu samazināties sporta organizāciju piesaistītais privātais finansējums. Privātā finansējuma prognozētais samazinājums ir saistīts ar to, ka Covid-19 izraisīto seku dēļ uzņēmumiem būs jāpārstrukturē savas izmaksas, kā rezultātā ziedojumiem vai sponsorēšanai paredzētā izdevumu daļa būtiski samazināsies vai arī tiks izmantota tiešiem mārketinga izdevumiem, kas attiecīgi ietekmēs sporta organizāciju iespēju piesaistīt finansējumu pamatdarbības nodrošināšanai

IZM ieskatā, īpaši kritiski tas būs lielajām sporta organizācijām, kuru ieņēmumu struktūrā būtisku daļu veido piesaistītais privātais finansējums.

Ņemot vērā minēto, IZM ir sagatavojusi finansiālā atbalsta programmu, kura paredz sniegt atbalstu vairākiem mērķiem. 1,4 miljonus eiro IZM paredz atvēlēt Olimpiskā sporta izcilības programmai. Ministrijā skaidro, ka olimpisko individuālo sporta veidu sportistiem, viņu treneriem, tehniskam un atbalsta personālam paredzēts 1,1 miljons eiro, savukārt nacionālās vīriešu hokeja izlases atbalstam tiks atvēlēti 300 000 eiro, lai nodrošinātu kvalifikāciju un izcilus sasniegumus tuvākajās Olimpiskajās spēlēs.

Vienlaikus 600 000 eiro paredzēti tehniskā atbalsta programmu olimpiskajiem individuālajiem sporta veidiem. Šis pasākums paredz sniegt atbalstu inventāra un aprīkojuma iegādei - ziemas sporta veidiem 500 000 eiro, vasaras sporta veidiem 100 000 eiro apmērā, prioritāri sniedzot atbalstu sporta veidiem, kuriem ir visaugstākais potenciāls izcīnīt izcilus sasniegumus visaugstākā līmeņa sporta sacensībās.

Teju 1,5 miljoni eiro paredzēti atbalstam sporta federāciju pamatdarbības nodrošināšanai un federācijās reģistrēto nodarbojošos personu skaita palielināšanai, kā arī neolimpiskā sporta izcilības programmai. IZM rīkojumā uzsver, ka šī atbalsta pasākuma mērķis ir nodrošināt izcilus sasniegumus visaugstākā līmeņa sporta sacensībās ilgtermiņā.

500 000 eiro paredzēti atbalstam sabiedriski nozīmīgu tautas, skolu jaunatnes un augstskolu sporta pasākumu organizēšanai Latvijā, savukārt 384 404 eiro paredzēti tam, lai stabilizētu finanšu situāciju sporta nozares valsts kapitālsabiedrībās, kurās IZM ir kapitāla daļu turētāja.

Ministrijā skaidro, ka Covid-19 noteiktie ierobežojumi tiešā veidā skāra valsts pārvaldībā esošās nacionālās sporta bāzes - sporta nozares valsts kapitālsabiedrībās, kurās IZM ir kapitāla daļu turētāja, pilnībā pārtraucot to darbību, kā rezultātā netika gūti ieņēmumi, ko varētu novirzīt minēto bāzu uzturēšanai. Izvērtējot valsts sporta kapitālsabiedrību finansiālo situāciju un saņemtos finanšu pieprasījumus, pieņemts lēmums, ka atbalsts 195 000 eiro apmērā nepieciešams VSIA "Kultūras un sporta centrs "Daugavas stadions"", 124 404 eiro apmērā - SIA "Sporta centrs "Mežaparks"" un 65 000 eiro apmērā - SIA "Tenisa centrs "Lielupe"".

Turpretī darbības specifikas dēļ atbalsts nav nepieciešams SIA "Bobsleja un kamaniņu trase "Sigulda"", tāpat atbalsts nav nepieciešams Latvijas Sporta muzejam, jo muzeja pašu ieņēmumi neveido būtisku daļu muzeja ieņēmumu struktūrā, pauž ministrijā.

Savukārt, lai stabilizētu finanšu situāciju LOK īpašumā esošajā SIA "Olimpiskais sporta centrs", IZM lēmusi atvēlēt 376 947 eiro. Izvērtējot esošo situāciju, IZM konstatējusi, ka atbalstu prioritāri nepieciešams sniegt "Elektrum" Olimpiskajam centram Rīgā, kurš savulaik tika uzbūvēts par valsts piešķirtajiem budžeta līdzekļiem un kura vienīgais īpašnieks ir LOK un kurai nav finansiālu iespēju atbalstīt šo valsts nozīmes objektu.

IZM skaidro, ka līdz ar centra slēgšanu ārkārtējās situācijas dēļ, ieņēmumi attiecībā pret pagājuša gada periodu bija samazinājušies par 92%. Centra rīcībā esot naudas līdzekļi steidzamāko maksājumu veikšanai, bet ne pietiekami, lai nodrošinātu sporta objekta minimālo uzturēšanu un veiktu kavēto maksājumu saistību nomaksu ar tām trešajām personām, ar kurām nav izdevies vienoties par maksājumu atlikšanu uz laiku. "Pie esošiem apstākļiem bāzei tuvāko mēnešu laikā iestāsies maksātnespējas pazīmes riski un likvidācijas draudi," klāstīja IZM.

Tāpat atbalstu 300 000 eiro apmērā plānots piešķirt paralimpisko sporta veidu sportistiem un komandām ar mērķi nodrošināt izcilus sasniegumus visaugstākā līmeņa paralimpiskā sporta sacensībās ilgtermiņā, kā arī personu ar invaliditāti iesaistei pielāgotās fiziskās aktivitātēs.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.