Tirgotāji: Iedzīvotāji Jāņu galdam iegādā vairāk augļus un dārzeņus

© Gints Ivuškāns/ F64

Šogad Jāņu galdam iedzīvotāji vairāk iegādā augļus un dārzeņus nekā iepriekšējos gados, taču neizpaliek pieprasījums arī gaļai, alum un sieram, pastāstīja Latvijas mazumtirgotāji.

"Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule norādīja, ka "Maxima" veikalos šogad lielāko pieprasījumu tādiem Jāņu raksturīgiem ēdieniem un dzērieniem kā šašlikam, sieram un alum.

Piemēram, "Meistara markas" šašlika pieprasījums pieaudzis par 7%, salīdzinot ar identisku periodu pērn. Arī sieru cilvēki labprāt jau izvēlas svētkiem raksturīgo - "Top 10" pirktāko sieru sarakstā trīs ir "Līgo" un "Jāņu" sieri, ko izsenis ražo "Jaunpils pienotava" un "Rankas piens".

Augļu pieprasījums pirmssvētku nedēļā pieaudzis par 16%, dārzeņu - par 8%. Ievērojami audzis arī svaigas gaļas pieprasījums - par 17%, salīdzinot ar identisku periodu 2019.gadā.

Pēc Dupates-Ugules sacītā, no vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem lielākais pieprasījums ir sidram - tā patēriņš audzis par 35%, bet alus iekļuvis "top" pirktāko produktu sarakstā, pirmās vietas atstājot augļiem, dārzeņiem un piena produktiem.

"Mego" valdes loceklis Igors Šihmans atzīmēja, ka, salīdzinot ar 2019.gadu, šogad alus pārdošanas apjomi ir mazāki. Tas ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem - pagājušajā gadā šis laika posms bija karstāks, tādēļ alu pirka vairāk. Pašlaik pārdošanas apjomi ir par 20% zemāki nekā pērn, taču, iespējams, uz svētku laiku situācija izlīdzināsies.

Viņš stāstīja, ka pirms svētkiem pieprasījums pēc siera ir pieaudzis par 3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vispieprasītākie ir fermentētie sieri ("Masdam", "Holandes", "Krievijas"), svaigie ("Mocarella") un kausētais siers "Dzintars".

Savukārt gaļas produktu, dārzeņu un augļu pārdošanas apjomi salīdzinājumā ar 2019.gadu ir palielinājušies par 7%. Tas varētu būt skaidrojams ar to, ka cilvēki joprojām ir uzmanīgi un neapmeklē restorānus un kafejnīcas, strādā no mājām, kā arī svētkus svinēs mājās, tādēļ maltītes nepieciešams gatavot pašiem.

"Citro" pārvaldnieka "Latvian Retail Management" komercdirektors Edijs Bergmanis stāstīja, ka šogad līdz ar pārcelto darba dienu Līgo svētku brīvdienas sanāk daudz garākās nekā iepriekšējā gadā, līdz ar to patlaban var novērot pieprasījuma pieaugumu. Iedzīvotāji svētkiem gatavojas laikus - veic lielākus pirkumus un kopumā viena pirkuma kopējais apjoms pieaug.

Pēc Bergmaņa stāstītā, jūnija sākumā pieprasījums pēc siera un siera izstrādājumiem audzis par 21%, pircēju iecienītākie ir "Holandes", "Krievijas" siers un siers ar dažādām garšām, kā arī tradicionālais "Jāņu siers" ar ķimenēm. Tāpat audzis pieprasījums pēc mazo alus darītavu produktiem - par 11%.

"Esam sagatavojušies, ka uz Līgo svētkiem būs vērojams vēl straujāks pieprasījuma pieaugums pēc alus, tāpēc varam būt droši, ka alus pietiks visiem un visām gaumēm. Siltajās dienās novērots arī rekordliels pieprasījuma pieaugums pēc saldējuma - par 64%, salīdzinot ar mēnesi iepriekš," viņš atklāja.

Bergmanis atzīmēja, ka līdz ar siltā laika iestāšanos pakāpeniski vērojama pieprasījuma pieauguma tendence pēc dažāda veida augļiem, dārzeņiem un zaļumiem. Maijā pieprasījums pieauga par 33%, salīdzinot ar to pašu laika periodu pērn, arī jūnija pirmajās nedēļas pieprasījumam ir vērojama augoša tendence.

Tāpat pircēji iecienījuši arī "Citro" piedāvātos privātās preču zīmes pašu ražotos produktus - dažāda veida gatavie salāti, uzkodas, šašlika gaļa cepšanai, konditorejas izstrādājumi un citi produkti.

"Gatavojoties svētku laikam, paredzam, ka Līgo svētku dienās pārdoto gatavo salātu un cepamās gaļas apjoms varētu būt līdzvērtīgs visa iepriekšējā mēneša kopējiem pašražotās produkcijas pārdošanas rādītājiem -, maijā kopumā tika pārdota vairāk nekā viena tonna dažāda veida salātu un 2,5 tonnas sašlika cepam gaļas," atklāja Bergmanis.

Latvijā

Pavisam nesen 360TV Ziņas bija liecinieki gadījumam, kad policisti reida laikā uzlika sodu transportlīdzeklim, kuram bija nodilušas riepas. Īpašnieks likumsargiem norādīja, ka viņa automašīnai ir Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) izsniegtā “slimības lapa”, taču tas no soda viņu neglāba.

Svarīgākais