Samazinot algas neatkarīgo institūciju vadītājiem, viņiem var rasties problēmas ar kredītu atmaksu

Lielai daļai no valsts neatkarīgo institūciju vadītāju ir milzīgas kredītsaistības, kā rezultātā algu samazināšanas gadījumā, var rasties problēmas ar kredītu atmaksu, šodien raksta "Dienas bizness".

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Irēna Krūmane, saskaņā ar deklarāciju, 2008.gadā uzņēmusies kredītsaistības 480 000 eiro (337 344 lati), bet gada beigās kredīta atlikums bija 473 700 eiro (332 916 lati). Nav zināms, uz cik ilgu termiņu uzņemtas saistības, bet, pieņemot, ka termiņš ir 20 - 25 gadi ar minimālu likmi, piemēram, 3% gadā, ik mēnesi šādu kredītsaistību dzēšanai ģimenes ienākumiem jābūt 6600 eiro līdz 5700 eiro (4638 līdz 4005 lati), jo ikmēneša maksājums ir 2700 līdz 2300 eiro (1897 līdz 1616 lati), liecina SEB Bankā pieejamais kredītu kalkulators.

Saskaņā ar deklarāciju, Krūmanes mēneša atalgojums 2008.gadā, strādājot FKTK, bija 5380 lati (64 555 lati gadā), bet vēl par darbu Finanšu ministrijā Krūmane saņēma 24 610 latu gadā jeb vidēji 2051 latus mēnesī. Tātad kopumā vidēji mēnesī 2008.gadā Krūmane saņēma 7431 latus. Ja Krūmanes bruto atalgojumu samazina līdz 2800 latiem mēnesī, kredītsaistību dēļ jāatdod vairāk nekā puse algas, raksta "Dienas bizness".

Latvijas Bankas vadītājam Ilmāram Rimšēvičam kredītsaistības ir vēl lielākas - 630 000 eiro (442 764 lati), jo pērn par 750 000 eiro jeb 527 100 latiem iegādāta zeme un dzīvoklis. Arī atalgojums 2008.gadā bija pieklājīgs - 10 500 lati mēnesī (gadā 126 518 lati). Tātad, pieņemot banku politiku izsniegt kredītu, ja maksājums ir 30 - 40 % robežās no mēneša atalgojuma, Rimšēvičs varēja atļauties par kredītu mēnesī maksāt 3000 līdz 4000 latus jeb aptuveni 4000 līdz 5000 eiro.

Kredītsaistības ir arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājai Valentīnai Andrējevai - 2008.gadā tas bija 73 000 eiro jeb 51 304 latu hipotekārais kredīts, kas novirzīts overdraftu pārfinansēšanai un segšanai, un 156 800 latu citas parādsaistības. Turklāt gada beigās viņa bija aizdevusi 29 000 latus. Gadā Andrējeva saņēma 67 046 latus, tātad vidēji mēnesī atalgojums bija 5587 lati. Ja kredītsaistības ir uz 20 gadiem, attiecīgi par eiro kredītu viņai ik mēnesi jāmaksā 405 eiro jeb 284 lati, bet par latu kredītu - 870 lati mēnesī, kopējam kredītu maksājumam sasniedzot vairāk nekā 1100 latus mēnesī. Samazinot atalgojumu līdz 2800 latiem mēnesī, kredīta maksājumiem būtu jāatdod apmēram puse algas.

FKTK vadītāja Anna Dravniece laikrakstam norādīja, ka "komisija ir autonoma valsts pārvaldes iestāde ar neatkarīgi no valsts budžeta veidotu savu budžetu un nekomentē politiskos lēmumus". Laikrakstam neizdevās gūt komentārus arī no Andrējevas un Rimšēviča.

"Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis pēc laikraksta lūguma novērtēja trīs rakstā minēto personu finansiālo situāciju pēc iespējamā algu samazinājuma, nezinot šo personu vārdus un ieņemamo amatu.

Viņš atzina, ka gadījumā, ja algu samazinājums šīm valsts amatpersonām būs tik straujš, kā to paredz šobrīd zināmie vienotās atalgojuma sistēmas varianti, Krūmanei un Rimšēvičam varētu rasties nopietnas finansiālas problēmas. Viņš norādīja, ka šo divu personu kredītsaistības ir tik apjomīgas, ka bankai būtu grūti rast kādu risinājumu, kas būtiski samazinātu ikmēneša maksājumu, arī, piemēram, kredīta atmaksas termiņa pagarināšana vai pamatsummas atmaksas atlikšana problēmu neatrisinātu.

Andrējevas gadījumā būtu iespējams konvertēt latos ņemto kredītu eiro, kas varētu būtiski samazināt ikmēneša maksājumu. Šī iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā to, ka viņas parādsaistības ir mazākas nekā divām pārējām minētajām amatpersonām, Andrējevas finansiālo stāvokli algas samazinājuma gadījumā Vaikulis nevērtēja kā kritisku.

Kā ziņots, valdība konceptuāli atbalstījusi Finanšu ministrijas sagatavoto likumprojektu par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu, tomēr diskusijas par šo jautājumu vēl turpināsies.

FM sagatavotajā likumā tiek piedāvāti divi iespējamie varianti augstākajam atalgojumam - vai nu prezidenta alga 2208 lati, vai arī premjera atalgojums 1908 lati. Vienlaikus noteikumos plānots iekļaut jau visus līdz šim valdības pieņemtos lēmumus par atalgojuma samazinājumiem.

Vienotā atalgojuma sistēma arī noteiks vienādu algas apmēru dažādās ministrijās strādājošiem, bet vienādas funkcijas veicošiem darbiniekiem.

Tomēr vienotajā atalgojuma sistēmā netiks iekļauts Latvijas Bankas (LB) darbinieku atalgojums, žurnālistiem atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL). Viņš informēja, ka valdība saņēmusi nopietnus iebildumus no Eiropas Centrālās bankas, kura uzsverot, ka šādi varētu tikt apdraudēta LB neatkarība, tāpēc arī šie iebildumi tiks ņemti vērā.

Vēl valdībā paredzētas diskusijas par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbinieku atalgojuma iekļaušanu vienotajā sistēmā.

Tāpat ir skaidrs, ka vienotajā sistēmā netiks iekļauts Saeimas darbinieku atalgojums, jo to regulē Saeimas kārtības rullis, kā arī lielo valsts uzņēmumu vadītāju atalgojums.