Šobrīd tikai seši uzņēmumi savus nenogatavinātos skābpiena sierus drīkst saukt par Jāņu sieru. Taču nevienam nav liegts gatavot ķimeņu vai Līgo sierus vai pat sieru “Jāņu prieks”, kas starp citu ir ražots Vācijā speciāli Līgo svētkiem Latvijā.
Siers ar nosaukumu “Jāņu siers” šobrīd ir ierobežotā izvēlē, jo tādu drīkst ražot tikai PLPKS “Dundaga”, AS “Lazdonas piensaimnieks”, AS “Rankas piens”, PKS “Straupe”, AS “Valmieras piens” un AS “Jaunpils pienotava”. Turklāt nevienā veikalā tie visi nav nopērkami vienuviet.
Lielajos veikalos ir aptuveni trīs veidu Jāņu sieri, mazajos - tikai pa vienam.
Neskatoties uz to, ka šo sieru receptūrai ir jāatbilst noteiktiem standartiem, to cenas lielveikalos variē no 5,99 eiro (“Rankas piena” siers “Maxima” veikalos) līdz 8,59 eiro kilogramā (“Jaunpils pienotavas” siers “Mego” veikalos). Kopš 2016. gada Jāņu siera cenas ir kāpušas teju par 2 eiro kilogramā, jo tad “Rankas piena” Jāņu sieru varēja nopirkt pat 4,29 eiro kilogramā.
ES līmenī aizsargāts
Jāņi ir tradīcijām bagātākie latviešu svētki, kurus svin vasaras saulgriežos. Ar Jāņiem saistās daudzas tradīcijas ‒ vainagu pīšana, māju rotāšana ar jāņuzālēm, dziedāšana, ugunskuru kuršana un īpašu produktu gatavošana. Jau 12. gadsimtā, vācu krustnešiem nonākot Baltijas krastos, viņus pārsteidza Jāņu nakts svinību vērienīgums pie nakts tumsā liesmojošiem ugunskuriem. Neatņemama svētku sastāvdaļa Jāņu naktī vienmēr ir bijis alus un Jāņu siers. Pagatavošanas veids, receptūra, izskats, krāsa un garša nosaka tā tradicionālo raksturu, kurš ir nemainīgi saglabājies daudzu gadu desmitu, pat simtu laikā. Lai aizsargātu šo mantojumu, “Siera klubs” 2014. gadā Pārtikas un veterinārajā dienestā iesniedza lūgumu izskatīt pieteikumu produkta “Jāņu siers” reģistrācijai Garantētas tradicionālas īpatnības reģistrā. 2015. gada novembrī tika pieņemta Komisijas īstenošanas regula, kas Jāņu sieru ieraksta Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. Lai uzņēmums drīkstētu pārdot savu produktu ar nosaukumu “Jāņu siers”, tam ir jāpierāda, ka tas tiek ražots pēc noteiktas receptūras. Šobrīd to ir izdarījuši seši Latvijas uzņēmumi ‒ PLPKS “Dundaga”, AS “Lazdonas piensaimnieks”, AS “Rankas piens”, PKS “Straupe”, AS “Valmieras piens” un AS “Jaunpils pienotava”.
“Lepojamies, ka “Food Union” ir starp retajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, kas ražo īstu Jāņu sieru pēc tradicionālās receptes, kas tiek nodota no vienas piena meistaru paaudzes otrai.
Gadā vidēji saražojam ap 40 tonnām zīmola “Valmiera” Jāņu siera (tas notiek “Food Union” grupas ražotnē “Valmieras piens”).Tas ir liels apjoms, ņemot vērā, ka produkts ir izteikti sezonāls un vislielākais pieprasījums pēc tā ir reizi gadā tieši uz Līgo un Jāņu svētkiem. Īpaši liels pieprasījums pēc mūsu Jāņu siera ir lielākajos pārtikas tīklos ‒ “Maxima”, “Rimi”, “Elvi” un “Mego”,” Neatkarīgajai atklāj “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja Ilona Jaroša.
Latvietim tīkams siers no Vācijas
Līdzās Jāņu sieram veikalos ir nopērkami līdzīgas garšas sieri ar nosaukumu “Ķimeņu”, “Līgo” un pat “Jāņu prieks”. Turklāt ne visi ir ražoti Latvijā. Piemēram, SIA “Latvijas piens” piedāvātais “Jāņu prieks” top Vācijā. ““Jāņu prieks” ir ražots Vācijā pēc SIA “Latvijas piens” pasūtījuma. Apjomus minēt nevaram, jo tas skar konkrētus klientus, ar kuriem sadarbojamies. Saņemam tikai labas atsauksmes par “Jāņu prieku” kā garšīgu un aromātisku sieru ar ķimenēm,” Neatkarīgajai teic SIA “Latvijas piens” pārdošanas un mārketinga vadītāja Ramona Kalniņa.
Pēc speciālistes vērtējuma, Jāņos ķimeņu siera patēriņš pieaug. Citiem siera veidiem nav tik izteikts sezonāls patēriņa raksturs, varbūt vienīgi sieriem, kas vairāk piemēroti kā izejviela svaigo salātu pagatavošanai.
SIA “Latvijas piens” tika dibināts 2012. gadā, apvienojoties piena kooperatīviem “Trikāta”, “Dzēse” un “Piena partneri”. Bet kopš 2017. gada SIA “Latvijas piens” galvenais akcionārs ir Vācijas koncerna “Fude + Serrahn Milchprodukte” meitasuzņēmums “Eximo Agro-Marketing”.