Iemaksu saglabāšana pensiju otrajā līmenī var nozīmēt to, ka par gandrīz desmit latiem nāksies samazināt esošās pensijas, šodien diskusijā 11.Baltijas ekonomikas forumā norādīja Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Ingus Alliks.
Patlaban pensiju otrajā līmenī tiek novirzīti 2% no strādājošo bruto algas, bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) jau iepriekš paziņoja, ka 2011.gada budžeta konsolidācijas kontekstā tiek vērtēta iespēja iemaksas pensiju otrajā līmenī atcelt pavisam.
Alliks diskusijas laikā norādīja, ka, saglabājot iemaksas otrajā pensiju līmenī, esošās pensijas varētu nākties samazināt par astoņiem līdz desmit latiem, taču pēc diskusijas viņš biznesa portālam "Nozare.lv" nevēlējās šādu scenāriju konkretizēt, norādot, ka Labklājības ministrija modelējusi iespējamos scenārijus, bet tā pagaidām ir konfidenciāla informācija.
Alliks arī nepauda skaidru atbalstu vai noliegumu pensiju otrā līmeņa iemaksu samazināšanai, norādot, ka tā būs nozīmīga izšķiršanās un Labklājības ministrija šajā jautājumā iestāsies par ikvienam indivīdam labāko scenāriju.
Citiem ekspertiem, kas arī piedalījās diskusijā par pensiju sistēmas nākotni Latvijā, nospiedošā vairākumā šķita, ka iemaksas pensiju otrajā līmenī ir jāsaglabā un pēc iespējas ātrāk ir jāpalielina iemaksu apmērs, lai pašlaik strādājošie cilvēki vecumdienās varētu saņemt cienīgu pensiju, kā arī nezustu uzticība pensiju sistēmai kopumā.
Vienīgais, kurš pauda kategorisku nostāju pret iemaksu pensiju otrajā līmenī saglabāšanu, bija Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis, kurš uzskata, ka pašreizējā situācijā iemaksu saglabāšana pensiju otrajā līmenī cilvēkiem izmaksās dārgāk nekā samazināšana. Pūķis ir stingri pārliecināts, ka gadījumā, ja netiks samazinātas iemaksas pensiju otrajā līmenī, jāmazina būs pašreizējās pensiju izmaksas no pirmā līmeņa.
Ekspertu vidū plaša diskusija izvērtās par to, kur un kādā veidā pensiju otrā līmeņa iemaksas būtu jāiegulda - Latvijā, ārvalstīs, riska kapitālā, infrastruktūras projektos vai biržas uzņēmumos. Vienprātības šajos jautājumos nebija, taču lielākoties diskusijas dalībnieki atzina, ka pašreizējā pensiju sistēma ar trim līmeņiem līdz šim sevi ir pierādījusi kā labu esam un to nevajadzētu izjaukt.
Ekonomists Edgars Voļskis norādīja, ka gadījumā, ja valsts atcels iemaksas pensiju otrajā līmenī, tad, lai pensija būtu vismaz 40% no algas, cilvēkam būtu jāstrādā 36 gadi, bet, lai sasniegtu vismaz 60%, būs jāstrādā 50 gadi. Tādejādi ar laiku Latvijā būs jāpalielina pensionēšanās vecums.
Alliks neslēpa, ka, ņemot vērā demogrāfiskās tendences un arī stāvokli sociālajā budžetā, pensionēšanās vecums ar laiku būs jāpalielina jebkurā gadījumā.
Latvijas bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Kārlis Bauze uzskata, ka iemaksu saglabāšana pensiju otrajā līmenī ir ļoti svarīga arī no ēnu ekonomikas apkarošanas viedokļa, jo pretējā gadījumā cilvēkiem zudīs motivācija maksāt nodokļus, un tādejādi var palielināties ēnu ekonomikas apmēri.
Latvijā izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma, kuras pamatā ir paaudžu solidaritāte un katra cilvēka personiskais ieguldījums savu vecumdienu nodrošināšanā. Pensiju sistēmas otrais līmenis ietver valsts fondēto jeb uzkrājošo pensiju shēmu, kas dod iespēju veidot papildu uzkrājumus pensiju pirmā līmeņa nodrošinātajai valsts vecuma pensijai. Otrā pensiju līmeņa mērķis ir palielināt pensiju kapitālu un arī pašu pensiju lielumu, ieguldot un uzkrājot daļu no sociālajām iemaksām finanšu un kapitāla tirgū.
Pensiju sistēmas otrais līmenis tika ieviests 2001.gada 1.jūlijā. Ar šo brīdi daļa no ikviena veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām tiek ieguldīta finanšu tirgū un uzkrāta katra otrā līmeņa dalībnieka personīgajā kontā. Par valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku var būt ikviens sociāli apdrošinātais, ja shēmas darbības sākumā viņš nebija vecāks par 50 gadiem.
Jau ziņots, ka Dombrovskis pieļauj iespēju nākamgad pilnībā pārtraukt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju otrajam līmenim. Iepriekš Dombrovskis "LNT" ziņām sacīja, ka valsts budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkā uz laiku varētu atteikties no iemaksām pensiju otrajā līmenī, līdzīgi kā to izdarīja Igaunija. Tādējādi līdzekļus varētu ietaupīt uz topošo pensionāru rēķina.