Piedāvājot noteikt visiem sociālās apdrošināšanas pabalstiem griestus, Labklājības ministrija (LM) cer izvairīties no lielākiem samazinājumiem sociālajā budžetā, kas neizbēgami skartu pensijas.
Papildus tam būs vēl vairāk jāierobežo administratīvie tēriņi, un samazinājumi varētu skart arī citas sociālās programmas, Neatkarīgo informē labklājības ministrs Uldis Augulis.
Pašreizējā pieeja sociālā budžeta samazināšanai, ko saskaņā ar valdības otrdienas lēmumu jāapgriež par 92,6 miljoniem latu, liecina, ka sociālās apdrošināšanas pabalsti varētu tikt upurēti, lai nevajadzētu mazināt pensijas – gan invaliditātes, gan vecuma. U. Augulis valdības ārkārtas sēdē paziņoja, ka neredz iespēju sociālo budžetu samazināt par tik lielu summu, un nāca klajā ar priekšlikumiem, kas dotu uz pusi mazākus ietaupījumus. Lai samazinātu sociālo budžetu par 40 miljoniem, Labklājības ministrija (LM) piedāvā noteikt ierobežojumus sociālās apdrošināšanas pabalstiem, tas ir, vecāku pabalstam (jeb tā sauktajai māmiņalgai), bezdarbnieku un slimības pabalstiem, maternitātes un paternitātes pabalstiem. Visi šie pabalsti ir atkarīgi no cilvēku veiktajām sociālajām iemaksām un katram strādājošam tiek aprēķināti individuāli.
Pēc U. Auguļa klāstītā, viens no sociālo pabalstu griestu variantiem varētu būt 350 lati mēnesī, kas atbilst nākamā gada prognozētajai vidējai algai tautsaimniecībā. Ministrs atbalstītu 500 latu griestus, jo tad lielākajai daļai jauno māmiņu pabalsts nebūtu jāierobežo, jo tā vidējais apmērs ir nedaudz virs 400 latiem mēnesī. "Lai saglabātu tomēr sociālās apdrošināšanas sistēmu, mēs piedāvājam noteikt, ka no summas, kas cilvēkam sanāk virs šiem griestiem, izmaksātu pusi," Neatkarīgajai skaidro ministrs. Tas nozīmē, ka visiem nebūtu vienādi griesti, bet kaut vai nedaudz pielīdzināti viņa algai. Piemēram, ja cilvēkam pienākas 500 latu bezdarbnieka pabalsts, bet valsts noteikusi 350 latu griestus, tad cilvēks saņemtu 425 latus.
Vai tas ir sociāli taisnīgi – apšaubāms, jo cilvēki maksā no visas algas nodokļus, līdz ar to cer saņemt arī līdzvērtīgu pabalstu. Taču jāņem vērā, ka pašlaik vidējais bezdarbnieka pabalsts nesasniedz pat 200 latu mēnesī, un dati apliecina, ka pusei bezdarbnieku nemaz nav tiesību saņemt bezdarbnieka pabalstu.
Pašlaik nav pieejami aprēķini, uz kā pamata Labklājības ministrija nonākusi līdz 40 miljonu latu ietaupījumam, jo cilvēku skaits, kuri saņem sociālos pabalstus virs 500 latiem, nav liels. U. Augulis apgalvo, ka griestu noteikšana dotu šādu ietaupījumu. Vasarā, kad valdība pieņēma lēmumu samazināt pensijas un ierobežot pabalstus strādājošiem vecākiem, bija aprēķināts, ka tas viss kopā dos 94,6 miljonus latu.
Attiecībā uz jaunajiem vecākiem Labklājības ministrija aizstāvēšot priekšlikumu noteikt griestus tikai, sākot no nākamā gada novembra, savukārt uz pārējiem pabalstiem, kas nav saistīti ar bērna piedzimšanu, izmaiņas stātos spēkā no nākamā gada janvāra. Pabalstu ierobežojumi būtu spēkā līdz 2011. vai 2012. gadam.
Valdība turpinās darbu pie budžeta pirmdien, taču ir skaidrs, ka punkts uz i arī pabalstu jomā tiks uzlikts Saeimā. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (TP) uzsver, ka samazinājumu sociālajai jomai noteikt 90 miljonu apmērā ir "pilnīgi neprātīgi", jo, ja finansisti saliek stabiņos visus izdevumus dažādām jomām, protams, sociālajai ir vislielākie izdevumi, taču aiz katra skaitļa ir cilvēks. Viņa uzskata, ka nekādā gadījumā samazinājumi nedrīkst skart pensijas. Savukārt Saeimas deputāte Silva Bendrāte (JL) aicina vispār nepieķerties nekādiem skaitļiem.