Aptauja: pandēmijas laiks iedzīvotājiem licis vairāk novērtēt neierobežotu kopā būšanu

Covid-19 izplatības izraisītā ārkārtējā situācija 71% iedzīvotāju likusi vairāk aizdomāties par demokrātiskām vērtībām un novērtēt iespēju neierobežoti tikties klātienē, liecina sarunu festivāla "Lampa" un pētījumu aģentūras "Norstat" aptaujas rezultāti.

Kā aģentūru LETA informēja festivāla pārstāve Laura Zvejniece, pagājušo mēnešu laikā ievērojami augusi digitālās saziņas loma, tostarp virtuālas tikšanās un pasākumi. Tomēr vairāk nekā divas trešdaļas aptaujas dalībnieku norādījuši, ka kopā būšana un sarunas klātienē kļuvušas svarīgākas nekā agrāk.

Savukārt 61% aptaujāto biežāk nekā iepriekš aizdomājušies par demokrātiskām vērtībām. "Valdības noteiktie ierobežojumi vīrusa izplatības apturēšanai un publiskajā telpā virmojošie polārie viedokļi par pandēmiju kā ieganstu manipulēt ar sabiedrību ir rosinājuši plašākas pārdomas par demokrātijas būtību, iepazīstinot ar aptaujas rezultātiem," pauda Zvejniece.

Sarunu festivāla "Lampa" direktore Ieva Morica norādīja, ka kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas sabiedrība ir akceptējusi būtiskus ierobežojumus demokrātiskajām brīvībām - lielākas pilnvaras valdībai, ierobežojumus pārvietoties ārpus valsts vai pulcēties publiskos pasākumos. Tomēr demokrātija nav tikai likumi, lēmumi, institūciju funkcionēšana, tā ir arī kultūra un pasaules uzskats, lēca, caur kuru raugāmies uz pasauli, uzsvēra Morica.

Viņas ieskatā, demokrātiska komunikācijas kultūra pieprasa cita viedokļa uztveršanu kā līdzvērtīgu un saprātīgu, un tas raksturo nobriedušu cilvēku un nobriedušu demokrātiju.

Aptaujas rezultāti liecina, ka krīze daudziem ir likusi mainīt ierasto dienas kārtību un dzīvesveidu, tostarp arī komunikācijas stilu. Lai gan 57% aptaujāto atzīst, ka mājās pavadītais laiks nav palīdzējis pilnveidot sarunāšanās prasmes, tas ir labvēlīgi ietekmējis spēju ieklausīties - tā uzlabojusies 46% aptaujāto. Savukārt 52% aptaujāto atzinuši, ka ārkārtējā situācija un ar Covid-19 saistītie ierobežojumi ir ieviesuši ilgtermiņa izmaiņas ikdienas dzīvē.