Lielbritānijas koledža balvu par dejošanu piešķir vājredzīgai latvietei

Lielbritānijas Dandī koledža par īpašu centību dejošanas apguvē apbalvojusi vājredzīgu sievieti no Latvijas, vēsta Skotijas laikraksts "The Press and Journal".

30 gadus vecā Indra Slavena ir vājredzīga kopš dzimšanas, tomēr tas nav traucējis viņai tiekties uz savu mērķi kļūt par profesionālu dejotāju.

Dejošanas mākslu Slavena sāka apgūt jau Rīgā pēc skolas beigšanas un vēlāk turpināja, iestājoties Dandī koledžā Lielbritānijā.

"Lielbritānijā es ierados 2006.gadā. Vispirms es atrodu darbu Londonā, pēc tam Aberdīnā un biju apņēmusies cītīgi strādāt, lai iestātos Dandī koledžā," laikrakstam stāstīja jaunā sieviete. "Tolaik es domāju, ka pat ar vislabāko apmācību mana nākotne būs saistīta ar darbu deju kompānijās, kas paredzētas vājredzīgiem cilvēkiem vai dejotājiem ar kustību traucējumiem," atzina Slavena.

Tomēr tagad viņa ir daudz pārliecinātāka par savām spējām un atstājusi iespaidu uz saviem pasniedzējiem, kas nominēja viņu koledžas Lenga fonda balvai par izcilu centību.

Koledžas deju nodaļas direktors Pīters Roistons atzīst, ka Indras vājredzība ir liels izaicinājums dejojot.

"Indrai viss ir īsts izaicinājums. Tādas lietas, ko citi studenti uztver par pašsaprotamu, kā kustēšanās lielā ātrumā pa telpu, kas ir pilna ar citiem dejotājam, atrašanās uz skatuves, kur gaismas un dekorācijas var būt šķēršļi, pat iziešana vai noiešana no skatuves," norādīja Roistons.

"Faktiski visa deju apmācība ir balstīta uz to, ka students vēro pasniedzēju demonstrējam kustību un izmanto spoguli studijā, lai novērotu savas kustības, taču Indra redz ļoti vāji," sacīja pasniedzējs.

"Neskatoties uz to visu, Indra ne tikai spēj tikt galā, bet pat ir izcila savā tehnikā un ļoti veiksmīgi darbojas grupā," norādīja Roistons.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais