"Es paredzu, ka koncesijā piedalīsies arī Latvijas Radio 2 (LR2) darbinieki. Ja ne vieni, tad kopā ar kādu. Mēs to varam vienā mierā izdarīt, jo darām to jau tagad un darām labi. LR2 darbinieki faktiski tiek izmesti no darba 31. decembrī. Darba pārtraukšanas iemesls nav tas, ka mēs slikti strādājam. Gluži pretēji – mēs labi strādājam, jo, ja mēs strādātu slikti, LR2 nevienam nebūtu vajadzīgs," ir pārliecināts kanāla direktors Armins Ronis.
Viņš Neatkarīgajai norāda, ka LR2 strādā 11 darbinieki. Pagaidām nav zināms modelis, cik darbinieku iesaistīsies koncesijas konkursā, tāpat tiek pieļauta iespēja, ka to varētu darīt "kopā ar esošo reklāmas apsaimniekotāju komandu vai daļu no tās. Domāju, ka visi tie, kas strādā LR2, saprot – vai nu viņi piedalās, un ir darbs, vai arī nav".
Viena no problēmām, kas varētu rasties LR2 kolektīvam, ir finanses, tādēļ, visticamāk, būs nepieciešams piesaistīt sadarbības partnerus.
Ceturtdien Saeima atbalstīja ierosinājumu, kas paredz iespēju sabiedrisko raidorganizāciju, arī LR2 apraides atļauju nodot privātajam partnerim, taču citu likuma labojumu dēļ to atdeva atpakaļ atbildīgajai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.
Kopumā LR2 vadība koncesijā gatavo šo mediju tā, lai to varētu nodot kā zīmolu – ar kanālu, formātu, saturu, apraides tīklu un darbiniekiem. Taču lielākā neskaidrība ir ar termiņiem. Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) locekle Dārija Juškeviča, kura ir atbildīga par sabiedrisko radio, atzīst, ka nodošanas process varētu prasīt vismaz pusgadu. Savukārt LR2 vadītājs uzskata, ka to vajadzētu izdarīt līdz gadumijai.
"Nākamā gada sākumā koncesija varētu būt noticis fakts, jo 2010. gada Latvijas Radio budžetā LR2 naudas nav," uzskata A. Ronis un turpina: "Koncesijas sagatavošanas juridiskais un ekonomiskais process, ceru, notiks raiti. Nav pamata domāt, ka kāds no koalīcijas politiskajiem spēkiem, kas ir atbalstījis šo procesu, vēlētos būt par valsts populārākā radio kapraci."
Turklāt LR2 direktoru bažīgu dara fakts, ka, nododot kanālu koncesijā kādai komercstacijai, tā varētu vājināt LR2 popularitāti. "Mūsu klausītāju apjoms ir tik liels, ka, arī nopērkot LR2 un panākot, ka beidzam eksistēt kā populārs kanāls, komercradio lielā mērā būtu ieguvējs," apgalvo A. Ronis.
A/s Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics Neatkarīgajai norāda, ka joprojām viņa vadītais uzņēmums ir gatavs atsaukties aicinājumam pārņemt LR2. "Esam gatavi un gribam to darīt. Nav jau jēga mainīt veiksmīgu programmu. Gluži otrādi, vajadzētu domāt, kā to padarīt pelnošāku," ir pārliecināts J. Šipkēvics. Par finansēm viņš norāda, ka ir iespējams uzņēmumu noturēt un attīstīt arī par niecīgiem līdzekļiem, galvenais esot to plānošana. "Ja nav ieņēmumu, var samazināt izdevumus. Katrs uzņēmējs krīzes laikā var veikt daudz labojumu, jo tie, kas izdzīvos, būs trīs reizes stiprāki nekā pirms krīzes," uzskata Radio SWH vadītājs.
Pagaidām Radio SWH ir vienīgā radiostacija, kura publiski paudusi interesi par LR2, taču NRTP ir ziņojusi, ka ir arī citu komercstaciju ieinteresētība. LR2 būs pirmais gadījums Eiropā, kad sabiedriskā medija kanālu nodod koncesijā. Jaunākie TNS Latvia dati liecina, ka vasaras periodā vidēji katrs LR2 klausītājs šo radiostaciju klausījās vairāk nekā četras stundas dienā. LR2 ir klausītākā radiostacija Latvijā, 25,3 procentus no kopējā radio klausīšanās laika Latvijas iedzīvotāji velta tieši šai radiostacijai. Visvairāk klausītāju radiostacijai LR2 ir Vidzemē, kur to klausās 21,6 procenti no visiem LR2 klausītājiem. Mazāk aktīvi šo radiostaciju klausās Latgalē, šā reģiona iedzīvotāji veido tikai 8,6 procentus no vidējās LR2 auditorijas. Rīgas iedzīvotāji sastāda 16,2 procentus, bet savukārt Pierīgā dzīvojošie – 19,6 procentus no vidējās LR2 auditorijas.