LIZDA nedēļas laikā apzinās augstskolu mācībspēku biedru viedokli par protesta akcijām

 
©Vladislavs Proškins/F64 Photo Agency

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Padome nolēmusi aicināt Saeimas deputātus un tiesībsargu Juri Jansonu vērsties Satversmes tiesā (ST) par atalgojuma kāpinājuma nenodrošināšanu augstskolās, vienlaikus arī plānojot protestu.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga, arodbiedrība uzskata, ka tādējādi ir pārkāpts Satversmes 91.pants, kas nosaka, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas".

Šādu lēmumu LIZDA Padome pieņēmusi, jo izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) otrdien valdības sēdē apliecināja, ka augstskolu mācībspēku atalgojuma kāpinājumam šogad ministrijai līdzekļi ir.

Vienlaikus arodbiedrība nedēļas laikā apzinās augstskolu mācībspēku biedru viedokli, kādām protesta akcijām viņi būtu gatavi. Vanaga uzsvēra, ka tiklīdz tiks apzināti biedru viedokļi, arodbiedrības Padome lems par protesta akcijas veidu un laiku.

Vanaga solīja, ka lēmums par protesta akcijas veidu taps šomēnes.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja 8 214 473 eiro piešķiršanu pedagogu minimālās algas likmes paaugstināšanai no 750 līdz 790 eiro jeb par 5,33%, tomēr valdība pagaidām nepiekrita atalgojuma kāpinājumam augstskolu mācībspēkiem, atliekot šo jautājumu uz nākamā gada budžeta diskusijām.

Otrdien skatītajā noteikumu projektā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) bija norādījusi, ka apstiprinātais pedagogu darba samaksas grafiks paredz zemākās algu likmes palielinājumu arī augstākās izglītības pedagogiem.

IZM rosināja profesoriem paaugstināt zemāko algu likmi par 39 eiro, līdz 1569 eiro, asociētajiem profesoriem - par 31 eiro, līdz 1256 eiro, docentiem - par 25 eiro, līdz 1005 eiro, lektoriem - par 20 eiro, līdz 805 eiro, bet asistentiem - par 16 eiro, līdz 641 eiro.

Tomēr valdība lēma neatbalstīt šādu ieceri, un IZM piedāvājumu pārskatīt mācībpsēku atalgojumu līdz 1.septembrim labot un protokolā norādīt, ka šis jautājums izskatāms valdībā kopā ar 2021.gada vidēja termiņa budžetu.

Šuplinska, tāpat kā tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP), šādam piedāvājumam iebilda, uzsverot, ka šāda pat situācija esot veidojusies pērn, kad netika panākts, ka augstskolu pedagogu atalgojums kā pozīcija tiek iekļauts budžetā.

Šuplinska norādīja, ka 2020.gada kāpinājumam finansējums 380 000 eiro apmērā ir rasts no IZM līdzekļiem, tomēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka 2021.gadam šī nauda būs atrodama.