Bruņotie spēki aicina pieteikties rezervistu militārās apmācības kursam

© Mārtiņš Zilgalvis/F64 Photo Agency

Līdz 25.jūnijam Nacionālie bruņotie spēki aicina Latvijas pilsoņus bez militārās sagatavotības pieteikties rezervistu militārās apmācības kursam, kas notiks no 25.jūlija līdz 30.augustam.

Jau ziņots, ka arī šogad Nacionālie bruņotie spēki turpinās 2018.gadā sākto rezervistu militāro apmācību, kuru sekmīgi apguvušos rezervistus ieskaita bruņoto spēku rezervē rezerves karavīra statusā. Šogad plānots apmācīt līdz 60 rezervistiem.

Pieteikties apmācības kursam var Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī (B1). Militārajai apmācībai pieņems rezervistus, kuri atbilst dienestam rezervē noteiktajam veselības stāvoklim, ko pārbaudīs medicīniskā komisija. Militārās apmācības kursam pieteikties aicināti arī Latvijas pilsoņi, kuri dienējuši obligātajā militārajā dienestā, tādējādi atjaunojot valsts aizsardzībai nepieciešamās iemaņas un prasmes.

Rezervistu militārajai apmācībai var pieteikties, elektroniski aizpildot pieteikuma anketu Nacionālo bruņoto spēku tīmekļvietnes www.mil.lv sadaļā "Rezervistu militārā apmācība", vai arī, ierodoties Rezerves personāla uzskaites sektorā Rīgā, Krustabaznīcas ielā 9.

Militārajai apmācībai nepieņems rezervistus, kuriem ir kriminālā sodāmība, kā arī tos, kuri ir atvaļināti no valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem vai ir bijuši PSRS, Latvijas PSR, vai šobrīd ir kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieki, aģenti, rezidenti vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji. Apmācībai nevar pieteikties arī rezervisti, kuri dien Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē.

Rezervista militāro pamatzināšanu un iemaņu pamatkursā rezervists iegūst militārās pamatiemaņas individuālās apmācības līmenī, apgūstot tādus priekšmetus kā ieroču apmācība, šaušanas un sakaru apmācība, normatīvie akti, lauka kaujas iemaņas, topogrāfija, orientēšanās un medicīna. Savukārt kolektīvās apmācības līmenī - lauka kaujas iemaņas nodaļas līmenī. Rezervisti apgūst arī pamatus vienā no specialitātēm, piemēram, radiostaciju sakarnieks, granātnieks - operators, ložmetējnieks, ložmetējnieka palīgs, kā arī specialitātē, kas saistīta ar paplašinātās pirmās palīdzības sniegšanu.

Kurss noslēgsies ar kolektīvo apmācību, kurā varēs apgūt lauka kaujas un citas iemaņas nodaļas līmenī, kā arī dalību militārajās mācībās "Wise Adder", kas Mācību vadības pavēlniecības vadībā norisināsies Vidzemē.

Apmācība noritēs klātienē klasē, apvidū un lauka apstākļos lekciju un praktisko lauka nodarbību veidā, kārtojot arī teorētiskās un praktiskās ieskaites.

Militārās apmācības laikā rezervisti pildīs aktīvo dienestu, viņiem būs karavīra statuss un mācību laiks tiks ieskaitīts viņu izdienas stāžā. Rezervistus nodrošinās ar dzīvojamo telpu kazarmā vai lauka apstākļos - teltī, kā arī ar formas tērpu un nepieciešamo inventāru.

Rezervistiem par katru militāro mācību dienu izmaksās kompensāciju, sākot no 29,75 eiro dienā. To izmaksās ar pārskaitījumu norādītajā bankas kontā mēneša laikā pēc apmācības kursa beigām. Papildus, rezervisti saņems arī karavīra uzturdevu, kas ir 9,96 eiro dienā vai tiks nodrošināti ar ēdināšanu.

Sekmīgi apgūstot militārās apmācības kursu, rezervisti dos karavīra zvērestu, saņems rezerves karavīra apliecību un mobilizācijas norīkojumu un tiks ieskaitīti bruņoto spēku rezervē rezerves karavīru statusā, tādējādi sākot pildīt rezerves karavīru pienākumus.

Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka Bruņotajiem spēkiem miera laikā jāuztur 3000 militāri sagatavotu rezerves karavīru

Rezerve ir viens no trim militārajiem formējumiem, kas kopā ar regulārajiem spēkiem un Zemessardzi, veido Nacionālos bruņotos spēkus. Savukārt rezervi veido rezervisti un rezerves karavīri, kuru militāro iemaņu atjaunošanu bruņotie spēki uzsāka 2015.gadā.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais