Statistika: sievietes vidēji pelna par 15,9% mazāk nekā vīrieši

Pēc 2019.gada provizoriskajiem datiem sieviešu stundas vidējā bruto darba samaksa bija par 15,9% mazāka nekā vīriešu, un, salīdzinot ar 2018.gadu, atšķirība pieauga par 1,8 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins.

2019.gadā vislielākā darba samaksas atšķirība bija finanšu un apdrošināšanas nozarē, kur vīriešu darba samaksa stundā bija vidēji par 26% lielāka nekā sieviešu.

2019.gadā normālo darba laiku strādājošo sieviešu atalgojums bija par 19,1% zemāks nekā vīriešu, savukārt nepilnu darba laiku strādājošo sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība bija mazāka - 12,4%.

Sabiedriskajā sektorā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs bija nedaudz lielāks nekā privātajā - attiecīgi 14,2% un 13,5%.

2019.gadā vismazākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu atalgojumu stundā bija vecuma grupā virs 55 gadiem (10%), bet vislielākās - vecuma grupā 35-44 gadi, kur sieviešu atalgojums bija par 18,2% zemāks nekā vīriešu, kā arī 25-34 gadus vecu darbinieku vidū (17,7%).

Eiropas Savienībā sievietes pelna par 15,7% mazāk nekā vīrieši

2018.gadā sieviešu un vīriešu darba samaksas stundā atšķirības rādītājs vidēji Eiropas Savienībā bija 15,7%. Latvijā šis rādītājs bija nedaudz zemāks nekā ES -14,1%. Lielākā plaisa starp sieviešu un vīriešu atalgojumu bija Igaunijā, kur sievietes saņēma par 22,7% mazāk nekā vīrieši.

Plašāka informācija par stundas un mēneša darba samaksas atšķirībām pieejama CSP vietnē sadaļās stundas darba samaksas atšķirības rādītājs un mēneša vidējās darba samaksas atšķirības rādītājs

Metodoloģiskā informācija

Sieviešu un vīriešu stundas darba samaksas atšķirības rādītājs ir viens no Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības mērķu indikatoriem (angl. Gender Pay Gap), kas tiek aprēķināts saskaņā ar ES statistikas biroja Eurostat metodoloģiju un tiek izmantots starptautiskiem salīdzinājumiem. To izmanto, lai uzraudzītu progresu dzimumu līdztiesības jomā.

CSP publicē arī sieviešu un vīriešu mēneša vidējās darba samaksas atšķirības rādītāju, kuru izmanto dzimumu darba samaksas ikgadējiem salīdzinājumiem Latvijā un kas pēc aprēķināšanas metodoloģijas un respondentu mērķa populācijas atšķiras no stundas darba samaksas atšķirības rādītāja.

Mēneša darba samaksas atšķirības rādītājs bieži vien ir lielāks nekā rādītājs, kas aprēķināts no stundas darba samaksas, jo sievietes dažādu iemeslu dēļ, piemēram, kopjot slimu bērnu vai dodoties grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā, parasti nostrādā mazāk dienu, kas ietekmē mēneša darba samaksas lielumu.