Audits: "Rail Baltica" projekts sadārdzinājies līdz 7 miljardiem eiro

Eiropas Revīzijas palātas auditā secināts, ka īsā laika posmā dzelzceļa līnijas projekts "Rail Baltica" sadārdzinājies par 2,352 miljardiem eiro līdz septiņiem miljardiem eiro, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas, Eiropas lietu komisijas un Publisko izdevumu un revīzijas komisijas kopsēdē sacīja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Luks Tjoens.

"Eiropas Revīzijas palātas ieskatā patlaban reālās izmaksas ir nevis sākotnēji plānotie 4,648 miljardi eiro, vai patlaban projektam atvēlētie 5,8 miljardi eiro, bet gan septiņi miljardi eiro un pastāv risks šīm izmaksām nākotnē pieaugt," sacīja Tjoens.

Viņš piebilda, ka Eiropas Revīzijas palātas veiktajā Eiropas Komisijas darbību revīzijā arī secināts, ka nav skaidra "Rail Baltica" projekta ekonomiskā ilgtspēja, jo Ziemeļu-Dienvidu virzienā satiksme nav būtiska un pārsvarā tiek izmantoti autoceļi un jūras transports.

"Lai projekts būtu ekonomiski ilgtspējīgs, tam jābūt jaukta tipa pasažieru-kravu pārvadājumu līnijai. Lai projekts ilgtermiņā atmaksātos, pārvadājumu blīvumam jābūt lielākam. Varbūt Baltijas valstīm nemaz nav nepieciešams ātrvilciens, bet lēnāks vilciens, kas būtu lētāks izbūvē un piemērotāks," skaidroja Tjoens.

Viņš arī norādīja, ka Eiropas Revīzijas palātas ieskatā pastāv riski projekta pabeigšanai noteiktajā termiņā, joprojām nav pieņemti lēmumi, kā ilgtermiņā pārvaldīt šo projektu. Tāpat "Rail Baltica" projektā vēl joprojām nav plāna, kā to savienot ar esošo atšķirīga platuma sliežu ceļu dzelzceļa līnijām, kā arī nav izdiskutēts savienojums ar Poliju.

Eiropas Revīzijas palātas pārstāvis Mihails Kozlovs papildināja, ka auditā tika vērtēts Eiropas Komisijas darbs kopumā astoņos dažādos transporta savienojumos dažādos Eiropas reģionos.

"Salīdzinājumā ar citiem projektiem, "Rail Baltica" no tiem neatpaliek un pat izskatās labāk. Visticamāk, ka dzelzceļa līnijas būvniecība tiks pabeigta līdz 2030.gadam ar iespējamu laika rezervi. Auditoru ieskatā ekspluatācijā nodošanas termiņa iespējamais kavējums "Rail Baltica" projektam patlaban ir trīs gadi, kas ir mazākais kavējums starp vērtētajiem projektiem," stāstīja Kozlovs.

Viņš savā prezentācijā arī norādīja uz izmaksu pieaugumu, skaidrojot, ka pastāv izmaksu mākslīgas palielināšanas riski. Līdz šim no Eiropas Savienības šim projektam ir piešķirti 800 miljoni eiro, bet izmaksāti - 80 miljoni eiro.

Kozlovs arī uzsvēra, ka Eiropas Revīzijas palātas ieskatā pastāv projekta kavēšanās riski, ko rada nesaskaņas starp projekta ieviesējiem. Eiropas Revīzijas palāta uzskata, ka Eiropas Komisijai būtu projekta ieviesējiem jāpieprasa labākas kvalitātes izmaksu analīze.

"Auditā nav gūta pārliecība par kravas un pasažieru plūsmu prognozēm. "Rail Baltica" aptvērumā dzīvo ļoti maz iedzīvotāju, kas nespēs nodrošināt nepieciešamo pasažieru skaitu. Nav skaidrs, vai gaidāmā kravu plūsma spēs kompensēt pasažieru trūkumu. Eiropas Revīzijas palāta nenoliedz, ka kravas var kompensēt pasažieru trūkumu, lai līnija būtu ilgtspējīga, taču pagaidām neredzam pasākumus, lai tā notiktu," pauda Kozlovs.

Vienlaikus Kozlovs atzīmēja, ka Baltijas valstīs konstatēta viena no labākajām Eiropas Komisijas praksēm, sadarbojoties ar projekta ieviesējiem un iesaistoties projekta realizācijā.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands Saeimas komisiju kopsēdes dalībniekiem norādīja, ka "Rail Baltica" salīdzinājums ar pārējiem projektiem ir "samērā labs un iepriecinošs".

"Ir domstarpības un diskusijas, tomēr atrodam iespējas virzīties uz priekšu. Līdz šim piešķirtais finansējums un par to paveiktie darbi iet roku rokā. Savukārt sadārdzinājums nav nekas unikāls - sākotnējās izmaksas tika plānotas vēl plānošanas periodā pirms daudziem gadiem, bet reālie iepirkumi ievieš savas cenu korekcijas," sacīja Merirands.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja pienākumu izpildītājs Andris Kužnieks deputātiem skaidroja, ka izmaksu pieaugumu radījuši sākotnēji projektā neiekļautā Rīgas pilsētas integrācija un Kauņas-Viļņas savienojums.

Vienlaikus Kužnieks uzsvēra, ka oficiālās projekta izmaksas joprojām ir 5,8 miljardi eiro un Eiropas Revīzijas palātas auditā minētajiem septiņiem miljardiem eiro nav oficiāla apstiprinājuma.

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka Eiropas Revīzijas palāta "Rail Baltica" projektu analizējusi tikai no ekonomiskiem aspektiem.

"Ja visas Eiropas Savienības investīcijas vērtētu tikai no ekonomiskās atdeves skatupunkta, tad Baltijas valstīm nepienāktos vispār nekādas investīcijas, jo tām nebūs atdeves, bet visi Eiropas iedzīvotāji dzīvotu trijstūrī starp Berlīni, Parīzi un Luksemburgu," sacīja Zīle.

Arī viņš norādīja, ka nav skaidrs, kādā veidā Eiropas Revīzijas palāta ieguvusi skaitli septiņi miljardi. Tāpat Zīle uzsvēra, ka pa "Via Baltica" autoceļu jau pirms vairākiem gadiem kravu plūsma veidoja 20 miljonus tonnu gadā, līdz ar to, pārorientējot kravas uz dzelzceļu, kravu plūsma tiks nodrošināta.

"Visi projekta ieviesēji uzskata, ka ir reāli īstenot projektu līdz 2026.gadam. Arī Eiropas Revīzijas palāta norāda, ka projekts nav īpaši apdraudēts un ar laika rezervi to var pabeigt līdz 2030.gadam," piebilda Zīle.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.

Eiropas Revīzijas palāta ir neatkarīga ES ārējās revīzijas iestāde. Tās revīzijas ziņojumi un atzinumi ir posms ES pārskatatbildības ķēdē. Tos izmanto, lai prasītu atbildību no tiem, kuru pienākums ir īstenot ES politikas virzienus un programmas, tātad no Eiropas Komisijas, citām ES iestādēm un struktūrām un dalībvalstu pārvaldes iestādēm. Palāta brīdina par riskiem, vērš uzmanību uz trūkumiem un labu praksi, kā arī piedāvā norādījumus ES politikas veidotājiem un likumdevējiem par to, kā uzlabot ES politikas virzienu un programmu pārvaldību.