Latvijā 100 gadu laikā būtiski pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 60 gadiem

Latvijā 100 gadu laikā būtiski pieaudzis iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 60 gadiem, pavēstīja Centrālajā statistikas pārvaldē (CSP).

Statistikas pārvaldē norādīja, ka, salīdzinot ar 1920.gadu, kad notika pirmā tautas skaitīšana pēc neatkarīgas Latvijas izveidošanas, ir ļoti būtiski mainījusies iedzīvotāju vecuma struktūra.

Tostarp bērnu jeb iedzīvotāju vecumā līdz 14 gadiem īpatsvars ir samazinājies no 28,1% 1920.gadā līdz 16% 2020.gadā, iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 15 līdz 59 gadiem samazinājies no 58,9% līdz 41,8%, bet iedzīvotāju īpatsvars vecumā virs 60 gadiem pieaudzis no 13% līdz 42,2%.

Statistikas pārvaldē minēja, ka arī latviešu īpatsvars valsts iedzīvotāju vidū aizvadītajos 100 gados ir bijis mainīgs.

Ja 1920.gadā latviešu īpatsvars bija 72,8%, tad augstāko atzīmi tas sasniedza 1935.gada tautas skaitīšanā - 75,5%, bet pēc Otrā pasaules kara - 1959.gadā - latviešu īpatsvars bija vairs tikai 62%. Viszemākais latviešu īpatsvars ir bijis 1989.gadā - 52%, bet neatkarības gados tas atkal pieaudzis, 2020.gada sākumā sasniedzot 62,5%.

Statistikas pārvaldē atzīmēja, ka nākamā tautas skaitīšana Latvijā notiks 2021.gadā, bet, atšķirībā no iepriekšējām tautas skaitīšanām, tā notiks ar jaunu metodi - balstot to uz administratīvajiem datiem un atsakoties no klasiskās iedzīvotāju aptaujas viņu dzīvesvietā.

Šo datu savākšanas metodi 2011.gadā izmantoja Skandināvijas valstīs, Somijā, Nīderlandē, Austrijā un Slovēnijā un 2021.gadā šai valstu grupai pievienosies Baltijas valstis, Spānija un Turcija.

Administratīvo datu izmantošana ļaus krietni ātrāk publicēt datus - demogrāfijas, ģimenes, mājsaimniecību un mājokļu dati tiks publicēti pakāpeniski jau līdz 2021.gada nogalei, bet iedzīvotāju izglītības un ekonomiskās aktivitātes dati - 2022.gada otrajā ceturksnī.