Puse absolventu pabeidz vienu no četrām lielajām valsts universitātēm

Lai gan 2017.gada absolventi pabeidza 53 dažādas augstākās izglītības iestādes, tieši puse absolvēja vienu no četrām lielajām valsts universitātēm, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apkopotie 2017.gada absolventu monitoringa dati.

Savukārt gandrīz pusei no Latvijā esošajām augstākās izglītības institūcijām absolventu skaits tikai nedaudz pārsniedza 100.

Pirmdien preses konferencē par monitoringa rezultātiem, izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) uzsvēra, ka neskatoties uz to, ka kopumā Latvijā ir 54 augstākās izglītības institūcijas - Latvijā būtībā "toni diktē" četras lielās universitātes.

Tāpat viņa norādīja, ka komerczinībās un sociālajās zinātnes tiek radīta pārprodukcija, tāpēc, viņasprāt, topošajiem studentiem ir jāizsver, kur un kādā jomā uzsākt studijas, lai nākotnē nesaskartos ar nodarbinātības problēmām.

2017.gadā lielākā daļa jeb 79% absolvēja kādu no valsts augstskolām vai koledžām, un attiecīgi privātā sektora institūcijas absolvēja 21%.

2017.gadā valsts augstskolas absolvēja kopumā 68% absolventu. Visaugstākais absolventu skaits bija Latvijas Universitātē - to absolvēja 2826 speciālisti, Rīgas Tehnisko universitāti 2017.gadā absolvēja 2173 jaunie speciālisti, savukārt Rīgas Stradiņa universitāti - 1424 speciālisti un Latvijas Lauksaimniecības universitāti - 784 speciālisti. 9% pabeidza kādu no reģionālajām universitātēm vai augstskolām, savukārt 3% absolvēja kādu no mākslas un kultūras augstskolām.

Tikmēr 5% absolvēja kādu citu no atlikušajām piecām valsts augstskolām Latvijā. Savukārt 11% absolventu pabeidza kādu no valsts koledžām, tostarp, 7% kādu no piecām valsts medicīnas koledžām, savukārt 4% - kādu no pārējām 13 valsts koledžām.

Privātās augstskolas 2017.gadā absolvēja 17% jauno speciālistu. No tām 14% absolventu pabeidza kādu no sešām komerciznību un tiesību zinību augstskolām, savukārt 3% absolvēja kādu no četrām privātajām tehnoloģiju augstskolām.

2017.gadā privātās koledžas absolvēja aptuveni 4%, no kuriem 3% absolvēja kādu no piecām komerczinību privātajām koledžām, un 0,5% - Starptautisko Kosmetoloģijas koledžu.

IZM norāda, ka izņemot lielākās universitātes un augstskolas, kuras sagatavo plaša profila speciālistus un darbojas vairākās jomās, lielākā daļa mazāko augstskolu un koledžu darbojas specifiskās jomās. It īpaši lielas atšķirības redzamas valsts un privāto institūciju sagatavoto absolventu īpatsvarā, kur 75% privāto augstskolu un koledžu absolventu ieguvuši sociālo zinātņu, komerczinātņu vai tiesību zinātņu izglītību.

Salīdzinoši valsts sektora institūcijas sagatavojušas plašāka spektra absolventus, ieskaitot no tādām resursietilpīgām jomām kā veselības aprūpes, dabaszinātnēm, inženierzinātnēm un lauksaimniecības.

Savukārt privāto iestāžu absolventu proporcija ir augstāka koledžu un bakalauru līmeņos, kur to skaits ir attiecīgi 23% un 24%, taču tā ir būtiski zemāka maģistra un doktora līmeņos, attiecīgi 15% un 5%.

Kā vēstīts, monitoringa dati rāda, ka absolventu vidū vispopulārākās mācību jomas bija komerczinības, kuras absolvējis gandrīz katrs ceturtais students, kā arī veselības aprūpe, kuras absolvēja 16%, inženierzinātnes - 8%, tiesību zinātnes - 8%, un sociālās un cilvēkrīcības zinātnes - 6%. Laipniece piebilda, ka šajās "Top 5" jomās kopumā studēja 60,5% absolventu.

Turpretī STEM (dabas zinātņu un tehnoloģiju) jomas, kurās ir visaugstākais nodarbinātības potenciāls, absolvēja salīdzinoši mazs procents absolventu jeb 20%. Ekonomikas ministrijas darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes liecina, ka šāda absolventu struktūra neatbilst darba tirgus pieprasījumam.

Turpmākajos gados palielināsies speciālistu pārpalikums humanitāro un sociālo zinātņu jomās. IZM aplēses liecina, ka 2022.gadā pārpalikums varētu būt ap 10 000 speciālistu. Vienlaikus iztrūkums veidosies pēc dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem.