Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) atzīst, ka Latvijas iedzīvotāju tolerance pret korupciju joprojām ir augsta, tāpēc situācijas mainīšanai birojs plāno piedāvāt iedzīvotājiem jaunu ziņošanas par pārkāpumiem kanālu, aģentūru LETA informēja birojā.
KNAB uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā situācija ar korupciju, tostarp, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, valsts amatpersonām piešķirtās varas ļaunprātīgu izmantošanu personīgo vai tuvu stāvošu cilvēku interešu labā, kopumā ir uzlabojusies, tomēr korupcija Latvijā joprojām ir būtiska problēma. To apliecinot jaunākā "Eirobarometra" pētījuma rezultāti, un KNAB piekrīt Latvijā aptaujāto respondentu paustajam viedoklim.
Par to, ka korupcija ir izplatīta gan saistībā ar publiskajiem iepirkumiem, gan ar būvniecības atļauju saņemšanu, liecinot arī KNAB analītiskā darba rezultāti, kā arī sāktie kriminālprocesi un resoriskās pārbaudes.
Biroja vadība uzskata, ka korupcijas izplatību sekmē arī iedzīvotāju neuzticēšanās valsts pārvaldei, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, "aplokšņu algu" izmaksa. KNAB piekrīt, ka iedzīvotāju tolerance pret korupciju joprojām ir augsta. Viens no cēloņiem šādai sabiedrības attieksmei esot vāja izpratne par korupcijas sekām, par korupcijas negatīvo ietekmi gan uz valsts ekonomiku kopumā, gan arī katra sabiedrības locekļa dzīves kvalitāti. Tāpat KNAB secinājis, ka iedzīvotājiem joprojām pietrūkst informācijas par iespējām ziņot par koruptīvām darbībām.
Lai izskaustu korupciju un palielinātu neiecietību pret to, KNAB "mērķtiecīgi strādā pie korupcijas risku novēršanas, sabiedrības informēšanas un izglītošanas, kā arī nepieciešamo tiesību aktu grozījumu izstrādes".
Lai mainītu sabiedrības uzvedību, KNAB atbilstoši Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmai sagatavojis projektu "Atbalsts trauksmes celšanas sistēmas ieviešanai Latvijā". Projekta ieviešanu plānots sākt šā gada vidū.
Atbilstoši projektam KNAB organizēs divas izpratnes veicināšanas kampaņas, kas būs vērstas gan uz sabiedrību kopumā, gan uz konkrētām mērķgrupām.
Kampaņu mērķis būs skaidrot sabiedrībai, kas ir korupcija, kādas ir korupcijas negatīvās sekas, kāpēc ir svarīgi būt neiecietīgiem pret jebkuru korupcijas izpausmes formu.
Vienlaikus ar izpratni veicinošām sociālajām kampaņām KNAB piedāvāšot iedzīvotājiem jaunu ziņošanas kanālu, kurā ziņotājam, paliekot anonīmam, būs iespēja sekot līdzi sava ziņojuma apstrādes gaitai.
Līdzīgas ziņošanas platformas šobrīd jau veiksmīgi darbojoties un esot devušas rezultātus korupcijas mazināšanā vairākās Eiropas Savienības valstīs. Patlaban plašāka informācija par jauno ziņošanas kanālu netiek sniegta.
Pašlaik KNAB aicina iedzīvotājus izmantot līdzšinējos ziņošanas kanālus, proti, vēršoties klātienē birojā, zvanot uz diennakts bezmaksas uzticības tālruni 80002070, sūtot informāciju elektroniski uz knab@knab.gov.lv, vai lietot mobilo lietotni "Ziņo KNAB!".
Jau ziņots, ka tikai 39% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka korupcija ir nepieņemama, kamēr Eiropas Savienībā (ES) vidēji šis rādītājs ir 69%, izriet no nesen Eiropas Komisijas (EK) publicētā kārtējā "Eirobarometra" pētījuma.
Visaugstākais korupcijas tolerances līmenis ir Ungārijā, kur 38% iedzīvotāju uzskata, ka korupcija ir nepieņemama. Latvija šajā sarakstā ir otrā no beigām.
Savukārt viszemākais korupcijas tolerances līmenis ir Portugālē, kur no 88% aptaujāto domā, ka korupcija nav pieņemama.
Korupcijas tolerances līmenis iegūts, apkopojot iedzīvotāju atbildes uz trim jautājumiem, kas saistīti ar to kādus pakalpojumus ir pieņemams sniegt valsts sektora darbiniekiem, lai saņemtu sev labvēlīgu rezultātu.
Tāpat Latvijā 84% aptaujāto uzskata, ka korupcija valstī ir izplatīta. Eiropas Savienībā šis rādītājs vidēji ir 71%. Visaugstākais tas ir Horvātijā, kur tā uzskata 97% iedzīvotāju, bet zemākais Somijā - 22%.
Latvijā aptaujātie arī uzskata, ka visbiežāk korupcija ir izplatīta tieši saistībā ar būvniecības atļauju saņemšanu. Šādu pārliecību pauduši 47% respondentu. Tāpat ļoti populāra ir pārliecība, ka korupcija ir plaši izplatīta saistībā ar politiskajām partijām un publiskajiem iepirkumiem.
Šajā pētījumā Latvijā pērn decembrī tika aptaujāti 1002 respondenti.