Ar atceres pasākumiem Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus

Šodien, godinot komunistiskā genocīda upurus, daudzviet reģionos notiks atceres pasākumi.

Ar tiešraides koncertu un filmas demonstrēšanu Rīgā šodien tiks atzīmēta Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments šajā dienā aicina noskatīties Orķestra "Rīga" tiešraides koncertu "Mūzika aizvestajiem", kā arī Romualda Pipara dokumentālo filmu "Saules pilsēta".

Plkst.16 tiešraide televīzijas ekrānos būs skatāma Latvijas Reģionu televīzijas "ReTv" kanālā, kā arī TV kanāla mājas lapā un orķestra "Rīga" "Facebook" kontā.

Koncertā skanēs trīs latviešu komponistu skaņdarbi un Mocarta mūzika. Skaņu valodu papildinās mūzikas žurnālista Oresta Silabrieža stāsti, bet pie diriģenta pults būs orķestra mākslinieciskais vadītājs Valdis Butāns.

Savukārt plkst.19 kultūras centra "Mazā ģilde" "Facebook" kontā varēs noskatīties Romualda Pipara dokumentālo filmu "Saules pilsēta". Šī dokumentālā filma ir tapusi 1990.gadā un bija pirmā, kas Latvijā stāstīja gan par Latvijas tautas masveida deportācijām 1941.gada 14.jūnijā un par koncentrācijas nometnēm Sibīrijā, gan par bērnu izsūtīšanu un nometināšanu neapdzīvotā salā Jeņesejas upes vidū. Tāpat filma stāsta par Latvijas aneksiju un piespiedu iekļaušanu PSRS sastāvā.

Lai gan šogad Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu Rīgā atzīmēs bez organizētiem piemiņas pasākumiem un ziedu nolikšanas ceremonijām, ikviens ir aicināts pieminēt upurus, visas dienas garumā individuāli noliekot ziedus piemiņas vietā dzelzceļa stacijā "Šķirotava" vai pie Brīvības pieminekļa, kā arī aizdedzot sveces un pārlapojot atmiņu albumus.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un Prezidija locekļi šodien, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu, noliks ziedus pie Brīvības pieminekļa, aģentūra LETA uzzināja Saeimas preses dienestā.

Paredzēts, ka Prezidija locekļi ziedus pie Brīvības pieminekļa noliks plkst.13.

Plkst.14.30 būs piemiņas brīdis pie Gulbenes dzelzceļa stacijas, savukārt plkst.16 - Litenes kapos Latvijas armijas karavīru piemiņas vietā. Šogad pulcēšanās Latvijas armijas karavīru nometnes vietā nenotiks.

Pasākumos piedalīsies aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš, Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs (ZZS), iedzīvotāji, represētie, NBS, Zemessardzes un pašvaldības pārstāvji.

Jelgavā, pie piemiņas akmens Svētbirzē, ziedus noliks Jelgavas domes vadība. Savukārt, pieminot šīs dienas vēstures notikumus, pie Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja no plkst.11 līdz 18 būs apskatāma āra ekspozīcija par deportācijām.

Arī Jēkabpilī 14.jūnija parkā domes vadība noliks ziedus, godinot komunistiskā genocīda upuru piemiņu. Bet Bauskā represēto piemiņas brīdis pie represēto piemiņas ansambļa Brīvības bulvārī notiks plkst.14.

Talsos plkst.11 pie pieminekļa "Koklētājs" klātesošos uzrunās Talsu novada domes pārstāvis, Talsu baptistu draudzes mācītājs Miervaldis Lindmanis, Latvijas politiski represēto apvienības Talsu nodaļas vadītājs Vilis Ieviņš. Ar muzikālu pavadījumu piemiņas brīdi papildinās interešu izglītības iestādes "Dziesmu skolas" solisti - Mikus Krastiņš un Valters Tālbergs.

Saldū Lielās un Zaļās ielas krustojumā plkst.12 notiks Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienas pasākums, bet no plkst.10 līdz 13 pie piemiņas akmens Kuldīgā, Pētera ielā, ikviens aicināts nolikt ziedus individuāli.

Plkst.14 Ventspilī, Tilta dārzā, notiks 1941.gada deportācijas upuru piemiņas pasākums, aģentūru LETA informēja Ventspils Kultūras centra producente Zane Jansone. Godinot izsūtīto piemiņu, muzikālu priekšnesumu sniegs kora "Līvzeme" kvartets. Pasākumā aicināti piedalīties arī pārstāvji no Ventspils novada politiski represēto apvienības, Ventspils pilsētas domes, Zemessardzes 46.kājnieku bataljona un Valsts robežsardzes, stāstīja Jansone.

Arī Liepājas Centrālkapos plkst.14 pie deportēto piemiņas akmens norisināsies atceres pasākums, kurā piedalīsies Liepājas Politiski represēto kluba biedri un Liepājas nacionāli patriotisko organizāciju pārstāvji, aģentūru LETA informēja Liepājas muzeja sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Skangale.

Atceres pasākumu rīko Liepājas muzejs. Tajā dalībniekus uzrunās Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis (LRA), Liepājas Politiski represēto kluba priekšsēdētājs Andris Zīders un mācītājs Atis Grīnbergs. Mūziku atskaņos vijolniece Beata Zariņa-Blaščinska un čelliste Dita Barona.

Plkst.14 pie Valmieras dzelzceļa stacijas klātesošos uzrunās Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (Valmierai un Vidzemei) un Valmieras politiski represēto biedrības pārstāvji, piedalīsies arī Zemessardzes 22.kājnieku bataljona pārstāvji. Pasākumā skanēs dziesmas Arta Krista Medņa un Sabīnes Petrusevičas izpildījumā.

Plkst.13.30 no stāvlaukuma pie Sv.Sīmaņa baznīcas uz Valmieras dzelzceļa staciju kursēs bezmaksas autobuss. Pēc piemiņas brīža autobuss pasākuma dalībniekus vedīs atpakaļ uz pilsētas centru.

Dobelē no plkst.11 līdz plkst.15 piemiņas vietā pie dzelzceļa pārbrauktuves būs apskatāma Tukuma muzeja ceļojošā izstāde "Sibīrijā rakstītas vēstules uz bērza tāss". Plkst.12.00 notiks simboliska ceļojošās izstādes atklāšana ar Dobeles novada domes priekšsēdētāja Andreja Spridzāna (ZZS) un Dobeles Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāja Oskara Laugaļa piedalīšanos.

Paralēli izstādei skanēs dziesminieka Kaspara Dimitera radītās atskaņu dienasgrāmatas "Mātes Latvijas vēstule" lasījums aktiera Gundara Āboliņa izpildījumā.

Balvu iedzīvotāji aicināti plkst.12.30 pulcēties Balvu Novada muzejā, lai kopīgi dotos nolikt ziedus un sveces piemiņas vietās Balvos un Kubulos. Transports tiks nodrošināts.

Plkst.12 norisināsies Svētā Mise un aizlūgums par politiski represētajiem Preiļu Romas katoļu draudzes baznīcā, bet plkst.13.30 - ziedu nolikšana pie pieminekļa politiski represētajiem.

Pasākumu organizatori lūdz piemiņas pasākumu laikā ievērot divu metru distanci, kā arī, ja ir saslimšanas simptomi, palikt mājās, lai pasargātu gan sevi, gan apkārtējos.

1941.gada 14.jūnijs ir viena no traģiskākajām un drūmākajām dienām Latvijas jaunāko laiku vēsturē. Šajā dienā latviešu tauta piedzīvoja pirmo civiliedzīvotāju masu deportāciju. Tajā Latvija zaudēja vairāk nekā 15 000 cilvēku, no kuriem vairāk nekā 6000 gāja bojā. 1987.gada 14.jūnijā cilvēki pirmo reizi pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu represijās cietušos. Neilgi pēc tam 14.jūnijs Latvijā tika izsludināts par atceres dienu - Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu.