Rīgā skolnieks piekauj un filmē citus vienaudžus

Kārļa Videnieka Rīgas 77.vidusskolas skolēnu vecāku sašutumu izraisījusi vardarbība skolēnu vidū. Kāds 4.klases skolnieks demonstrējot muskuļus, izraisa kautiņus un piekauj citus bērnus gan skolā, gan ārpus tās - uz ielas.

Mazā kaušļa cietsirdīgie nodarījumi un cietušie bērni uzfilmēti mobilajā tālrunī, un šie video apceļojuši skolas skolēnu mobilos tālruņus, ziņo LNT raidījums "Tautas balss".

Par vardarbīgajiem 4.klases skolēna kautiņiem satraukumu pauž trīs bērnu māte Sigita. Viņas bērni – divas meitas un dēls- mācās Kārļa Videnieka Rīgas 77. vidusskolā. Vienu dienu Sigitai zvanījusi meita un pavēstījusi, ka skolā ticis piekauts mazais brālis.

Piekautā dēla mātei radās aizdomas par vardarbību skolā un Sigita nekavējoties gājusi uz skolu skaidrot notikušā kautiņa iemeslus. Gājiens uz skolu atklājis sievietei šokējošas lietas, jo pavisam nejauši klāt pienācis kāds dēlam pazīstams skolnieks un parādījis Sigitai video, kas uzfilmēts ar mobilā tālruņa palīdzību.

„Tur bija redzams video, kā mana dēla klasesbiedrs sit citu puisīti, krievu tautības, un to visu filmē kāds 15 gadīgs puisis. Kadrā ir dzirdams, kā viņš saka: ja tu nesitīsi man pretim, tev būs jākaujas ar mani,” stāsta Sigita. Sieviete, redzot šo video, vairs nekādi nespēja palikt vienaldzīga, kaut gan dēla klasesbiedra piekautais bērns video viņai ir nepazīstams, un cietsirdīgais kautiņš video materiālā noticis ārpus skolas.

Sigita norāda, ka mobilajā tālrunī bijuši vēl divi citi video, kas nozīmējot, ka cietuši vēl citi bērni. 15 gadīga pusaudža nofilmētie kautiņi pēc tam tiek pārsūtīti no viena mobilā tālruņa uz otru, tādā veidā apceļojot pārējos Rīgas 77.vidusskolas skolēnu mobilos tālruņus.

Sieviete rīkojusies nekavējoties – devās uz Policijas iecirkni, lai uzrakstītu iesniegumu, kur esot sagaidījusi nevis izpratni par notikušā nopietnību, bet gan vienaldzīgu attieksmi, jo policisti pievērsušies tālruņa zvanam par nozagtu somiņu. Savukārt skolas sapulcē 4.klases skolnieka – kautiņu vaininieka – māte neesot reaģējusi. „Sapulcē parādīju puisīša mammai video, bet reakcija bija nekāda,” norāda Sigita.

Pēc šo video kadru nākšanas atklātībā, Kārļa Videnieka Rīgas 77.vidusskolas direktore atteicās Tautas balsij komentēt šos kautiņus skolā. Tikmēr Valsts Bērnu Tiesību aizsardzības inspekcija norādījusi, ka skolas direktore jau reaģējusi uz notikušo un risina nepatīkamo situāciju.

Inspekcijas pārstāve Inga Millere atzīst: „Direktore ir daudz ko darījusi lietas labā, un uzzinot par šo incidentu - ir veikusi individuālas pārrunas ar bērnu, ar vecākiem, mani kolēģi ir lūguši piesaistīt sociālo pedagogu psihologu darbā ar bērnu un klasi.”

Inspekcija norāda, ka šāds kautiņu gadījums neesot pirmais, kad bērni provocējot fizisku un emocionālu vardarbību, to filmējot mobilajos tālruņos un izplatot.

Inspekcijā uzskata, ka sociālajiem darbiniekiem, psihologiem ir būtiski strādāt ne tikai ar varmāku – kautiņu izraisītāju un veicēju, bet arī diskutēt par vardarbību skolu klasēs, iesaistot jautājumu risināšanā vecākus. Pie tam jāatceras - administratīvā atbildība vecākiem draud gan par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu, gan emocionālu ietekmēšanu, ko veicis viņu bērns pret citu personu, izplatot filmētos materiālus apkārtējiem vai interneta vidē.

Policijā Tautas balsij apgalvo, ka šobrīd tiek veikta pārbaude šajā Rīgas skolā, apzinot visas konfliktā iesaistītās personas, izvērtējot to lomu notikušajā, kā arī tiek veiktas pārrunas ar vainīgo kausli un cietušajiem nepilngadīgajiem bērniem un viņu vecākiem.

Valsts Policijas RRP Latgales iecirkņa Kārtības policijas pārstāvis Romāns Dončenko skaidro, ka „atbildība iestājas no 14 gadu vecuma, līdz ar to, ja bērns līdz šim vecumam ir izdarījis kādas prettiesiskas darbības, tad uzskatāms, ka viņa vecāki nav pildījuši bērna aprūpes pienākumus”. Par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai soda ar naudas sodu līdz 100 latiem.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais