Apskati: karte ar 48 "melnajiem punktiem" uz Latvijas autoceļiem

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka vairākās bīstamajās vietās jau ir ieplānoti pārbūves darbi vai satiksmes organizācijas izmaiņas. Savukārt citos posmos jau notiek uzlabošanas darbi vai tie ir notikuši pēdējo triju gadu laikā, piemēram, uz Jūrmalas šosejas (A10), uz Vidzemes šosejas (A2) Sēnītes posmā, kā arī uz Ventspils šosejas (A10) krustojumā ar Tukuma ceļu (P98), kur izbūvēts rotācijas aplis.

Tāpat Lange skaidroja, ka 13 vietā, kas tika atzītas par "melnajiem punktiem" iepriekšējā triju gadu periodā, proti, 2014.-2016.gadā, ir veikti satiksmes organizācijas uzlabojumi bez posmu pārbūves, bet 46 vietās - ir veikta ceļu posmu pārbūve, seguma atjaunošana vai uzstādīts fotoradars.

Tostarp satiksmes organizācijas uzlabojumi bez posmu pārbūves veikti Vidzemes šosejas krustojumā ar reģionālo autoceļu P32 Augšlīgatnē - tur ir pārbūvēts krustojums, izbūvēts gājēju un velosipēdistu celiņš, kā arī uzstādīts fotoradars.

Tāpat pārveidojumi veikti Daugavpils šosejas (A6) 18.kilometrā pie Salaspils - šajā vietā slēgta brauktuve uz pašvaldības ceļu no Rīgas apvedceļa (A5) un Daugavpils šosejas mezgla. Savukārt uz Liepājas šosejas (A9) satiksmes organizācijas uzlabojumi veikti pieslēgumā Rīgas apvedceļam - pie kafejnīcas pretējā ceļa pusē uzstādīta barjera, lai nomali neizmantotu automašīnu novietošanai.

"Mūsu uzdevums ir darīt visu, lai negadījumu skaitu mazinātu, lai autovadītāji un gājēji varētu droši piedalīties satiksme," teica LVC valdes priekšsēdētājs, norādot, ka satiksmes drošības paaugstināšana tiek veikta arī ārpus "melnajiem punktiem", izmantojot LVC ikgadējo budžetu.

Šogad paredzēts gan sakārtot vairākus krustojumus, gan sākt izpēti un projektēšanu vēl vairākām posmiem. Tāpat turpināsies gājēju pāreju aprīkošana ar apgaismojumu.

Lange stāstīja, ka no šogad valdības papildu piešķirtajiem 75 miljoniem eiro, lai veicinātu ekonomikas atlabšanu pēc krīzes, četri miljoni eiro tiks izmantoti infrastruktūras uzlabošanai, lai novērstu ceļu satiksmes negadījumus.

Tostarp paredzēta gājēju un veloceliņu izbūve uz Valmieras šosejas (A3) no tilta pār Gauju līdz Murjāņiem, kā arī uz Rīgas apvedceļa Beberbeķos.

Tāpat vairākās vietās pie ūdens objektiem uz visiem valsts autoceļiem, kur satiksmes intensitāte ir tūkstoš transporta vienību diennaktī, iecerēts uzstādīt barjeras. Barjeras plānots uzstādīt arī uz Daugavpils apvedceļa (A14), Vidzemes šosejas Alūksnes apkaimē, kā arī uz Ventspils šosejas.

Par valdības papildu piešķirto finansējumu Bauskas šosejas (A7) un Valmieras šosejas posmos paredzēts izveidot ribjoslas.

Savukārt LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns stāstīja, ka lielākā "melno punktu" koncentrācija ir Pierīgā, kur ir lielākā satiksmes intensitāte, un parasti ceļu satiksmes negadījumi notiek autobraucējiem veicot neatļautus manevrus.

Zaļaiskalns teica, ka, apsekojot ceļu posmus, kuros bieži notiek negadījumi, piemēram, Vidzemes šosejas 59.kilometrs, Tallinas šosejas (A1) 1.kilometrs vai Ventspils šosejas 46.kilometrs, konstatēts, ka tipiski negadījuma cēloņi ir neatļauta manevra veikšana jeb apdzīšana, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus. Šādi negadījumi ir izteikti ne tikai vietās ar paaugstinātu satiksmes intensitāti.

Viņš arī skaidroja, ka jebkurš satiksmes organizācijas tehniskais līdzeklis, tostarp horizontālie apzīmējumi, ir noteikti normatīvos un kalpo par satiksmes drošības elementu.

Tāpat Zaļaiskalns atzīmēja, ka 2019.gadā ir precizēta kārtība, kādā klasificē ceļu posmus, kuros bieži notiek ceļu satiksmes negadījumi, kā arī mainījusies metodika, kā vērtē bīstamos posmus apdzīvotās vietās. Turklāt par ceļu satiksmes negadījumiem tiek saņemti precīzāki dati no Valsts policijas.

Kā bīstamus klasificē ceļu posmus ārpus apdzīvotām vietām, kur vienu kilometru garos posmos notikuši vismaz trīs ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie, vai vismaz astoņi ceļu satiksmes negadījumi. Savukārt apdzīvotās vietās kā bīstamas klasificē vietas, kur krustojumos vai ielu posmos starp krustojumiem, kas nav garāki par 300 metriem, notikuši vismaz trīs ceļu satiksmes negadījumi, kuros ir cietušie, vai vismaz 10 ceļu satiksmes negadījumi.

"Melno punktu" kartes tiek veidotas ik pēc trim gadiem atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) direktīvai. Šīs kartes tiek ņemtas vērā, plānojot satiksmes drošības uzlabošanas darbus valsts autoceļu tīklā.

Jau vēstīts, ka iepriekšējā periodā - no 2014.gada līdz 2016.gadam - par "melnajiem punktiem" uz Latvijas ceļiem tika atzītas 99 vietas.