Saeima atsakās noteikt administratīvo reģionu teritoriālo iedalījumu

© Ģirts Ozoliņš/F64 Photo Agency

Saeima šodien galīgajā lasījumā noraidīja priekšlikumus administratīvi teritoriālās reformas likumprojektam, kas paredz noteikt administratīvo reģionu teritoriālo iedalījumu.

Saeima šodien turpina trešajā lasījumā izskatīt administratīvi teritoriālās reformas likumu, strādājot ar priekšlikumiem, kas iesniegti likuma pielikumam, kurā ietverts jauno pašvaldību saraksts.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) rosināja likumā paredzēt piecus administratīvos reģionus, kas faktiski atbilst Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem.

Valainis rosināja noteikt, ka Kurzemes administratīvajā reģionā tiktu ietvertas divas valstspilsētas - Liepāja un Ventspils, kā arī Kuldīgas, Lejaskurzemes (Dienvidkurzemes), Saldus, Talsu un Ventspils novadi. Latgales administratīvajā reģionā, viņaprāt, būtu jāietver Rēzeknes un Daugavpils valstspilsētas, kā arī Balvu, Daugavpils, Krāslavas, Līvānu, Ludzas, Preiļu un Rēzeknes novadi.

Vidzemes Vidzemes administratīvais reģions sastāvētu no Cēsu, Valmieras, Ogres, Alūksnes, Gulbenes, Limbažu, Madonas, Salacgrīvas, Siguldas, Smiltenes un Valkas novadi, bet Zemgales administratīvajā reģionā - Jelgava, kā arī Aizkraukles, Bauskas, Dobeles, Jelgavas, Jēkabpils, Olaines un Tukuma novadi. Papildu tam būtu nodalāms būtu arī Lielrīgas administratīvais reģions, kurā būtu jāiekļauj Jūrmala un Rīga, kā arī Ādažu, Ķekavas, Mārupes, Salaspils un Ulbrokas (Ropažu) novadi.

Līdzīgu priekšlikumu rosināja arī deputāts Uldis Budriķis (JKP).

Minētos rosinājumus Saeimas deputātu vairākums noraidīja.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais