Krimināllieta, kurā saistībā ar naudas piesavināšanos no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) apsūdzēti biroja bijušie darbinieki Jānis Imša un Indra Veipa, apelācijas instances tiesai būs jāskata no jauna.
To šodien nolēma Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments.
Kā aģentūru LETA informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, rakstveida procesā izskatot Imšas un Veipas iesniegtās kasācijas sūdzības par AT Krimināllietu tiesu palātas 2010.gada 15.februāra spriedumu, ar kuru abi tika atzīti par vainīgiem apsūdzībā par naudas piesavināšanos no KNAB, AT Senāts šodien atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par Imšas atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc Krimināllikuma (KL) 296.panta par tiesas sprieduma un lēmuma neizpildīšanu un šajā daļā kriminālprocesu izbeidza.
Tāpat Senāts atcēla apelācijas instances tiesas spriedumu daļā par Veipas atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc KL 179.panta 3.daļas par piesavināšanos, par Veipas atzīšanu par vainīgu un sodīšanu pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, daļā par galīgā soda noteikšanu Veipai un kaitējuma kompensācijas piedzīšanu no viņas par labu KNAB.
Atceltajās daļās lieta tiks nosūtīta jaunai iztiesāšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā spriedums atstāts negrozīts, pastāstīja Kataja.
Senāts savā lēmumā atzinis, ka Imšam pēc KL 296.panta par tiesas sprieduma nepildīšanu jau sākotnēji tikusi uzrādīta neprecīza apsūdzība un ne pirmās, ne apelācijas instances tiesa šo kļūdu nav novērsušas. Sprieduma atcelšana daļā par Imšu faktiski negroza sodu, ko viņam noteica apelācijas instances tiesa - brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem ar mantas konfiskāciju, skaidroja Kataja.
Tāpat Senāts konstatējis, ka apelācijas instances tiesas izdarītie secinājumi par Veipas vainīgumu apsūdzībā pēc KL 179.panta 3.daļas par piesavināšanos nav balstīti uz konkrētiem pierādījumiem un daļa no šiem pierādījumiem nav vērtēta atbilstoši Kriminālprocesa likuma izvirzītajām prasībām. Senāts atzinis, ka, vērtējot Veipas vainīguma pierādījumus apsūdzībā pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, tiesu palāta nav atbilstoši likuma prasībām atspēkojusi Veipas apelācijas sūdzībā un tiesā sniegtos argumentus dažos apsūdzības punktos, piemēram, par to, ka viņai bija pienākums veikt inventarizāciju par nodaļas glabāšanā nodotajiem kriminālprocesos izņemtajiem naudas līdzekļiem.
Kā ziņots, pirmās instances tiesa, atzīstot, ka nav tiešu pierādījumu Veipas apsūdzībai pēc KL 179.panta 3.daļas, šīs darbības kvalificēja pēc KL 319.panta 2.daļas.
Saskaņā ar apsūdzību bijušais KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Jānis Imša laika posmā no 2004.gada janvāra līdz 2008.gada aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas piesavinājies aptuveni 100 000 latu. Imša apsūdzēts arī pēc KL 296.panta - par tiesas sprieduma nepildīšanu. Savukārt Veipa apsūdzēta par trīs personām izņemtās naudas apmēram 33 000 latu apmērā piesavināšanos laika periodā no 2007.gada 20.novembra līdz 2008.gada 15.aprīlim. Šo izņemto naudu Veipa bija pieņēmusi atbildīgā glabāšanā Imšas slimības laikā. Vēlāk, kad aploksnes ar naudu bija nodotas Imšam, tika konstatēts iztrūkums. Tāpat Veipa apsūdzēta pēc KL 319.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2009.gada 2.februārī Imšam piesprieda septiņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā. Savukārt Veipai tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu un tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Daļā par naudas piesavināšanos tiesa Veipu attaisnoja un atzina par nevainīgu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta 2010.gada 15.februārī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2009.gada 2.februāra spriedumu daļā par Imšam noteikto sodu un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat apelācijas instances tiesa atzina Veipu par vainīgu pēc KL 179.panta 3.daļas par naudas piesavināšanos un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. AT Krimināllietu palāta arī nosprieda piedzīt par labu KNAB kaitējuma kompensāciju 102 272 latu apmērā no Imšas un 33 634 latu apmērā no Veipas.