Ņemot vērā, ka tarifi par manipulācijām un gultas dienu izmaksas daudzos gadījumos nesedz pašizmaksu, pērn Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca pabeidza ar zaudējumiem, otrdienas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē skaidroja slimnīcas padomes loceklis un ekonomikas maģistrs Juris Lapše.
"Šī situācija nav ne caurspīdīga, ne ilgtspējīga," raksturojot iestādes finansiālo situāciju, norādīja Lapše. Viņš pietam atzīmēja, ka patlaban šo zaudējumu sekas tiek segtas ar valdības iesaisti, proti, palielinot slimnīcas kapitālu ar tiešiem maksājumiem.
"Mums ir jāmeklē visi iespējamie ceļi, kā šos ierobežotos resursus izmantot pēc iespējas efektīvāk" runājot par padomes mērķi, uzsvēra Lapše.
Sēdē padomes priekšsēdētājs un biznesa vadības maģistrs Reinis Ceplis paziņoja, ka, neskatoties uz to, ka Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā veiktie iepirkumi notikuši ātrākā tempā, kopumā slimnīca ietaupījusi 0,6 miljonus eiro jeb 16% no plānotā līdzekļu izlietojuma šim mērķim. Šie līdzekļi tiks ieguldīti citos slimnīcas projektos.
Savukārt trešais padomes loceklis un Kauņas klīnikas ģenerāldirektors Renaldas Jurkevičius raksturoja slimnīcas pašreizējo infrastruktūru kā neatbilstošu esošajai situācijai, uzsverot, ka ir nepieciešamas investīcijas. Tajā pašā laikā, viņš rekomendēja attīstīt universitāšu slimnīcas tādā veidā, lai katra drīzāk specializētos savā "virzienā". Piemēram, Stradiņa slimnīcas gadījumā, Jurkevičius atzīmēja, ka ārstniecības iestādē ir spējīga kardioloģijas jomas komanda.
Šādu novērojumu Jurkevičius paudis, ņemot vērā, ka Lietuvā ir tikai divas universitāšu slimnīcas, pietam katra ir citā pilsētā, proti, viena Kauņā un viena Viļņā.
Sēdē Ceplis informēja, ka šogad vēl tiks izsludināts viens konkurss uz valdes locekļa vietu, kad pašreizējai valdes loceklei Elitai Bušai beigsies termiņš. Papildinot, viņš skaidroja, ka Buša joprojām varēs piedalīties šajā konkursā, bet caurskatāmības un godīgas pārvaldes labad slimnīca tik un tā plāno izsludināt konkursu.
Kopš Stradiņa slimnīcas padomes iecelšanas ir notikušas divas akcionāru sapulces, piecas padomes sēdes, kopumā pieņemti 16 lēmumi, kā arī notikušas tikšanās ar medicīnas padomi, Veselības ministriju, citām padomēm, revidentu un darbiniekiem.
Tāpat savas darbības laikā padome ir apstiprinājusi šī gada budžetu un iepirkumu plānu, kā arī 2019.gada pārskatu.
Sēdē Stradiņa slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs Pēteris Stradiņš mudināja rast risinājumu, kā iepirkumus veikt operatīvāk, jo, piemēram, pašreizējais projekts par desmit intensīvās terapijas gultu izveidi tiks sākts tikai rudenī. Stradiņa ieskatā tam būtu jānotiek daudz ātrāk, jo īpaši ņemot vērā, ka rudenī varētu parādīties otrais Covid-19 vilnis.
Ārsts uzsvēra, ka ir nepieciešamas ātras investīcijas, lai varētu nodrošināt slimnīcas funkcijas arī tādā situācijā. "Slimnīcas būvniecība ir nacionāls jautājums, kur jābūt atbalstam no valdības un parlamenta," mudinot uz lielāku iesaisti no valsts pārvaldes puses, teica Stradiņš.
Ņemot vērā minēto, komisijas deputāte Evita Zālīte-Grosa (JKP) lūdza padomi skaidrot, vai nav iespējams optimizēt iepirkumu veikšanas tempus, pielīdzinot tos ārkārtējās situācijas laikā veiktajiem, kas, pēc padomes priekšsēdētāja paustā, bija ne vien ātrāki, bet arī lētāki.
Tomēr, skaidrojot situāciju, Ceplis norādīja, ka Stradiņa slimnīca ir publiska iestāde, kas nozīmē, ka tās darbību regulē Publisko iepirkumu likums. "Lai gan šī likuma mērķis ir cēls, tas pieprasa dažādas papildu darbības," atzīmēja padomes priekšsēdētājs.
Ārkārtējās situācijas laikā slimnīcai bija iespēja atkāpties no Publisko iepirkumu likuma normām. "Galvenais tempa pluss bija iespēja minimizēt pārsūdzības un izspiest no piegādātājiem labākas cenas," par ārkārtējās situācijas laikā noteikto iepirkumu kārtību izteicās Ceplis.
Vienlaikus esot bijušas diskusijas par īpaša statusa noteikšanu slimnīcām, kas ļautu zināmā mērā atvieglot iepirkumu procesus pēc ārkārtējās situācijas. Tomēr, pēc padomes priekšsēdētāja paustā, šīs diskusijas pagaidām neesot nesušas būtiskus panākumus.
"Mums ir liela rūpe par A2 korpusa būvniecību - mēs esam ieguldījuši resursus, mums ir valdes pozīcija, kas ir veltīta šim mērķim, un pietiekoši jaudīga komanda, tomēr tas ir neprognozējami," pauda padomes priekšsēdētājs, piebilstot, ka "mēs atveram piedāvājumus un saņemam pārsūdzības, laiks iet, bet Eiropas fondu termiņi tuvojas".
Tāpēc padomes priekšsēdētājs aicināja deputātus rast risinājumu, kā operatīvāk veikt šos iepirkumus, tajā pašā laikā ievērojot godīgas pārvaldes principus.
Sēdē, pateicoties deputātes Andas Čakšas jautājumam, atklājās, ka joprojām tehnisku iemeslu dēļ jeb sistēmu nesavienojamības rezultātā Stradiņa slimnīca nevar tieši apmainīties ar vizuālās diagnostikas datiem ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu.
Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš, raksturojot kopējo situāciju, atzīmēja, ka no kopumā vairāk nekā 700 slimnīcas darbiniekiem, četri bija sasirguši ar Covid-19, tomēr visi jau ir izveseļojušies. Ārstniecības iestādes individuālo aizsardzības līdzekļu rezerves patlaban pietiktu mēnesim. Muciņš arī informēja, ka ar Veselības ministrijas iesaisti ir rasti līdzekļi A2 korpusa būvniecībai.
Jau ziņots, ka lai veicinātu lielāku atklātību kapitālsabiedrību darbībā un ieviestu starptautiski atzītus labas pārvaldības nosacījumus, Veselības ministrija pagājušajā gadā izsludināja konkursus uz Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas padomju locekļu amatiem.
No 10.februāra slimnīcas padomē darbojas trīs speciālisti - ekonomikas maģistrs Juris Lapše, biznesa vadības maģistrs Reinis Ceplis un Lietuvas medicīnas zinātņu universitātes Kauņas klīnikas ģenerāldirektors Renaldas Jurkevičius.