Jaunzeme: Izmeklētās aplokšņu algu lietas bieži vien nemaz nenonāk līdz tiesai

"VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde iegulda lielu darbu un līdzekļus, lai savāktu pierādījumus, bet lietas līdz tiesai nemaz nenonāk, jo beidzas ar prokurora vienošanos," sacīja Jaunzeme.

Kā spilgtāko piemēru viņa minēja "Tokyo City", kur lieta par vairākiem miljoniem eiro aplokšņu algās beidzās ar prokurora vienošanos, ka dažas uzņēmuma darbinieces samaksā sodu 30 000 eiro apmērā. Jaunzeme piebilda, ka tas nav vienīgais gadījums.

Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Vītols norādīja, ka bieži vien šīs lietas ir ar daudziem desmitiem liecinieku, kas visi tiesās ir jāuzklausa. Tas prasa laiku, tāpēc ir prokurora vienošanās.

Jaunzeme uzsvēra, ka aplokšņu algu izmeklēšanas process ir dārgs un smags. "Ja aplokšņu algu uzņēmumā ir 50 darbinieku, tad tie ir 50 liecinieki, kas jāiztaujā. Tāpat bija ar futbola klubu, kur vēl izrādījās, ka gruzīnu futbolisti pēkšņi runā tikai gruzīnu valodā un nepieciešami tulki. Gribētos, lai šajās lietās izmeklēšanas proces tomēr būtu vieglāks," sacīja Jaunzeme.

Vītols norādīja, ka šo problēmu risinās grozījumi Krimināllikumā, kurus plānots skatīt Saeimā.

Savukārt Saeimas deputāts Daniels Pavļuts (AP) pauda viedokli, ka normatīvos VID jādod iespēja legāli vienoties ar pārkāpēju, kā caurspīdīgā veidā noteiktā laika periodā pārkāpējs nomaksā parādus valstij un soda sankcijas. Tas mazinātu nepieciešamību atsevišķus gadījumus sūtīt uz tiesu.

Jaunzeme sacīja, ka patlaban VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldē izmeklēšanā ir 35 krimināllietas par aplokšņu algu izmaksu, un lietu materiāli parāda, ka nomaksāt nodokļus ir vienkāršāk nekā veidot aplokšņu algu izmaksas shēmas.

"Tā vietā, lai godīgi maksātu nodokļus un celtu produktivitāti, milzīgi līdzekļi un laiks tiek tērēti arvien sarežģītāku aplokšņu algu izmaksas shēmu veidošanā," sacīja Jaunzeme.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) piekrita, ka tiesās nonāk maz lietu par aplokšņu algu izmaksām - 2017.gadā tiesās izskatīta viena šāda lieta, 2018.gadā - arī viena lieta, bet 2019.gadā - četras lietas.

"Tiesu sistēma ir uzlabojusies un augļi gaidāmi nākamajos gados. Situāciju uzlabos gan Augstākās tiesas priekšsēdētāja nomaiņa, gan ģenerālprokurora nomaiņa, gan specializētās tiesas izveide," sacīja Bordāns.

Jau ziņots, ka ēnu ekonomikas īpatsvars pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,3 procentpunktiem un bija 23,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Vienlaikus Lietuvā ēnu ekonomikas īpatsvars pērn samazinājies par 0,5 procentpunktiem - līdz 18,2%, bet Igaunijā ēnu ekonomikas īpatsvars sarucis par 2,4 procentpunktiem - līdz 14,3%.