Maijā reģionālajās slimnīcās veikts par 40% vairāk Covid-19 testu nekā aprīlī

Pagājušajā mēnesī pašvaldību slimnīcās Covid-19 analīzes veiktas 8406 cilvēkiem, kas ir par 40% vairāk nekā aprīļa mēnesī, informēja Latvijas Slimnīcu biedrības komunikācijas konsultante Elīna Ķibere.

Veikto testu apjoma pieaugumu galvenokārt esot veicinājusi ambulatoro pakalpojumu atjaunošana.

Maijā pašvaldību slimnīcās veiktie Covid-19 testi pozitīvu rezultātu apstiprinājuši 25 gadījumos, taču stacionēto jeb slimnīcās ievietotu pacientu kopskaits ir uz pusi mazāks nekā aprīlī. No slimnīcām ar Covid-19 ārstēšanas profilu visvairāk pacientus ar Covid-19 uzņēmusi Vidzemes slimnīca, hospitalizējot 15 cilvēkus, Daugavpils slimnīcā un Liepājas reģionālajā slimnīcā katrā ārstējušies divi pacienti.

Slimnīcās, kurās pēc hospitalizācijas plāna nav paredzēts uzņemt Covid-19 pacientus, konstatēti seši saslimšanas gadījumi, tostarp pieci Cēsu klīnikā un viens Tukuma slimnīcā. Visi atklātie gadījumi bijuši Slimību profilakses un kontroles centra uzraudzīti jeb kontrolēti, un pacienti ar pozitīvām Covid-19 analīzēm pārvesti ārstēšanai uz atbilstošu ārstniecības iestādi.

Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs skaidro, ka testēto pacientu skaits, ar aizdomām par saslimšanu ar Covid-19, palielinājies, jo maijā atjaunota ambulatoro pakalpojumu un plānveida pacientu plūsma.

Pēc Kalēja paustā, atsevišķās slimnīcās, piemēram, Rēzeknē, Daugavpilī un Liepājā veikto testu skaits, salīdzinot ar aprīļa mēnesi, palielinājies pat par 80%. Pastiprināta testēšana tiekot veikta gan pacientiem, gan medicīnas personālam.

Kopš maija testēti visi uzņemšanas nodaļā esošie pacienti - gan tie, kuriem nepieciešama hospitalizācija vai ambulatorā aprūpe, gan tie, kuri pēc palīdzības saņemšanas devušies mājup, atzīmē Kalējs.

"Nacionālais veselības dienests mūs informējis, ka laika posmā no 19.- 25.jūnijam visu uzņemšanas nodaļas pacientu testēšana būs jāturpina," norāda biedrības valdes priekšsēdētājs. Tas radot bažas, jo tiek prognozēts, ka jūnijā pacientu plūsma turpinās palielināties, tāpēc slimnīcām tam būs jānodrošina papildu resursi.

Pirmkārt, vitāli svarīgi, kā norāda Kalējs, ir individuālās aizsardzības līdzekļi, kuru iegādes process jānodrošina galvenokārt slimnīcām pašām.

Otrkārt, medicīnas personālam jāturpina palielināt pacientu testēšanas jaudu, kas ir papildfunkcija, par kuru finansējums no valsts vēl nav ticis piešķirts, atzīmē biedrības priekšsēdētājs.

Biedrība atgādina, ka Nacionālā veselības dienesta hospitalizācijas plāns nosaka, ka infekcijas slimību pacientus paredzēts nogādāt ārstēšanai tikai septiņās no Latvijā kopumā esošajām 24 neatliekamās medicīnas palīdzības ārstniecības iestādēm.

No tām kopumā piecas ir pašvaldību ārstniecības iestādes, proti, Vidzemes, Daugavpils, Rēzeknes, Ziemeļkurzemes un Liepājas slimnīcas, kā arī divas valsts klīniskās universitātes slimnīcās - Latvijas Infektoloģijas centrs un Bērnu klīniskās universitātes slimnīca.

Pārējās slimnīcas pēc plāna pilda universitāšu slimnīcu atbalsta funkciju, uzņemot pacientus, kuriem nav konstatēta saslimšana ar kādu no infekcijas slimībām, tostarp ieskaitot Covid-19.

Latvijas Slimnīcu biedrība ir brīvprātīga darba devēju organizācija - biedrība, kas apvieno 37 Latvijas slimnīcas un ārstniecības iestādes. Biedrības galvenais mērķis ir uzlabot veselības aprūpes plānošanu un vadīšanu slimnīcās, kā arī Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpi.