Šodien ir pēdējā ārkārtējās situācijas diena; valdība lems par ierobežojumu mīkstināšanu

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Valdība šodien lems par vairāku Covid-19 pandēmijas dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšanu pēc ārkārtējās situācijas beigšanās, tostarp plānots atļaut no 10.jūnija uz pasākumiem iekštelpās pulcēties līdz 100 cilvēkiem, bet ārtelpās - līdz 300 cilvēkiem.

To paredz šodien gaidāmajā valdības sēdē izskatāmais noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Tiesa, šodien ir pēdējā ārkārtējās situācijas diena, kas 13.martā tika izsludināta saistībā ar Covid-19 pandēmiju, līdz ar to šodien vēl ir spēkā ar ārkārtējo situāciju noteiktie ierobežojumi. Šodien joprojām ir spēkā pulcēšanās ierobežojumi iekštelpās un ārā, proti, pulcēties drīkst līdz 25 cilvēkiem, ievērojot savstarpējo divu metru distanci un pārējos epidemiologu noteiktos drošības noteikumus. Atšķirīgi pulcēšanās ierobežojumu izņēmumi ir sporta, izglītības un kultūras jomās.

Patlaban arī ir spēkā prasība sabiedriskās ēdināšanas vietās nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem un nedrīkst pieļaut iespēju pie viena galdiņa atrasties vairāk par diviem apmeklētājiem, izņemot, ja apmeklētāji var apliecināt, ka ir vienas ģimenes locekļi.

Plānots, ka Ministru kabinets šodien lems par dažādu ierobežojumu mīkstināšanu pēc 9.jūnija. Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) iepriekš atzinusi, ka sākot ar 10.jūniju varētu mīkstināt pulcēšanās ierobežojumus, proti, pasākumos telpās plānots ļaut pulcēties līdz 100 cilvēkiem, bet ārā - līdz 300 cilvēkiem.

Tāpat ministre informēja, ka no 10.jūnija varētu tikt veiktas izmaiņas sabiedriskās ēdināšanas darbības regulējumā, nosakot, ka āra terasēs pie viena galdiņa drīkst atrasties vairāk nekā divi cilvēki, taču joprojām ievērojot divu metru distanci starp galdiem. Tomēr iekštelpās Veselības ministrijas ieteikums joprojām būs saglabāt jau esošo četru kvadrātmetru uz cilvēku regulējumu.

Tāpat iepriekš Viņķele sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām Latvijā ar zināmiem nosacījumiem būs atļauti sporta pasākumi, pieaugušo izglītība un bērnu nometnes.

Līdz šim virkne pasākumu Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai minēta Ministru kabineta (MK) rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", tomēr ārkārtējā situācijas pēdējā diena ir šodien. Tāpēc Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā noteikumu projektā iekļauti epidemioloģiskās drošības pasākumi, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 izplatību arī pēc šodienas.

Paredzēts, ka pasākumu organizatoriem, kas ārtelpās plāno uzņemt līdz 300 cilvēkiem, būs jāievēro prasība, lai vienai personai tiktu nodrošināti ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises vietas platības.

Savukārt no 1.jūlija līdz 31.jūlijam vienlaikus iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir mazāka par 1000 kvadrātmetriem, varēs uzturēties ne vairāk kā 100 cilvēki. Savukārt telpās, kuru kopējā platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, vienlaikus varēs uzturēties līdz 500 cilvēkiem.

Šajā gadījumā pasākumu organizatoriem būs jānodrošina, ka telpās atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj pasākuma norises telpas platība un infrastruktūra. Tāpat uz vienu personu būs jānodrošina ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises telpas platības. Pasākuma organizatoriem būs jānodrošina publiski pieejama informācija par maksimālo pieļaujamo cilvēku skaitu pasākuma norises vietā.

Paredzēts, ka no 1.jūlija līdz 31.jūlijam ārtelpās varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, ievērojot, ka uz vienu personu tiek nodrošināti ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises vietas platības.

No 1.augusta līdz 31.augustam pasākumā iekštelpās, kuru kopējā platība ir mazāka nekā 1000 kvadrātmetri, vienlaikus varēs uzturēties ne vairāk kā 250 cilvēki. Savukārt telpās, kuru platība ir lielāka par 1000 kvadrātmetriem, varēs pulcēties ne vairāk kā 500 cilvēki.

Līdzīgi kā iepriekš, arī augustā pasākuma organizatoriem būs jānodrošina, ka telpās atrodas ne vairāk kā 50% no kopējā iespējamā cilvēku skaita, ko pieļauj pasākuma norises telpas platība un infrastruktūra. Tāpat uz vienu personu būs jānodrošina ne mazāk kā četri kvadrātmetri no pasākuma norises telpas platības. Pasākuma organizatoriem arī būs jānodrošina publiski pieejama informācija par maksimālo pieļaujamo cilvēku skaitu pasākuma norises vietā.

Tikmēr pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanās joprojām būs spēkā ierobežojumi starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, tūrismam un ceļošanai, tostarp vēl netiks atjaunotas ceļošanas iespējas ārpus Eiropas Savienības.

No plānotajiem noteikumiem izriet, ka, ārkārtējai situācijai izbeidzoties, starptautiskie pasažieru pārvadājumi netiks veikti caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu uz tām Slimību kontroles un profilakses centra mājaslapā publicētajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.

"Latvijā un pārējās Baltijas valstīs kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem svārstās ap seši. Pilnīgi droši var ceļot uz valstīm, kur šis rādītājs ir līdzīgs situācijai Baltijas valstīs, jo, uzturoties šādā valstī, inficēšanās risks būs tāds pats kā uzturoties kādā no Baltijas valstīm," atzīst VM.

Pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas plānots mazināt ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas vietās - pie galda iekštelpās varēs atrasties līdz četriem cilvēkiem, bet ārtelpās - līdz astoņiem cilvēkiem, turklāt apmeklētājiem vairs nebūs jāievēro divu metru distance.

No noteikumu projekta izriet, ka arī pēc 9.jūnija sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos būs jānodrošina divu metru distance starp galdiņiem, bet uz apmeklētājiem, kuri sēž pie viena galdiņa, neattieksies prasība ievērot divu metru distanci.

Vienlaikus spēkā būs nosacījums, ka pie viena galdiņa iekštelpās varēs atrasties ne vairāk kā četri cilvēki. Ārā pie viena galdiņa varēs atrasties ne vairāk kā astoņi cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības.

Tāpat grozījumi paredz, ka līdz 31.augustam bērnu nometnēs bērnu skaits grupā drīkstēs būt ne vairāk kā 30 dalībnieki.

Noteikumu projektā, kuru plānots skatīt šodienas valdības sēdē, arī minēts, ka, ja to pieļauj attiecīgās nometnes norises vietas kapacitāte, tad vienlaikus var norisināties vairāku grupu aktivitātes.

Savukārt pieaugušo profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmās līdz 31.augustam maksimālais personu skaits grupā varēs būt 50.

Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka līdz 2020.gada 31.jūlijam mācību procesa norise klātienē izglītības iestādēs nenotiek un mācības tiek nodrošinātas attālināti.

VM sagatavotais noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" paredz, ka sporta treniņa norisei vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti drīkstēs pulcēties ne vairāk kā 30 personas, taču, ja to pieļauj attiecīgās sporta norises vietas kapacitāte, tad vienlaikus varēs norisināties vairāku treniņgrupu darbs.

Tāpat plānots noteikt, ka uz vienu personu tiek nodrošināti ne mazāk kā četri kvadrātmetri no sporta nodarbības norises vietas platības.

VM arī rosina paredzēt, ka sporta pasākumi līdz 31.jūlijam iekštelpās, kuru kopējā publisko telpu platība ir mazāka par 1000 kvadrātmetriem, norisināsies bez skatītājiem, proti, bez personām, kas nav tieši iesaistītas sporta pasākuma organizēšanā un norisē.

Noteikumu projektā arī minēts, ka, sniedzot baseina pakalpojumus, vienai personai no 2020.gada 10.jūnija līdz šī gada 30.jūnijam tiek nodrošināta ne mazāk kā 12 kvadrātmetrus liela ūdens virsmas platība, izņemot baseinus labsajūtai, kuros tiek nodrošināta ne mazāk kā četru kvadrātmetru liela ūdens virsmas platība.

Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā tika ieviesta virkne ierobežojumu, kuri, beidzoties ārkārtējai situācijai, ir jāiestrādā attiecīgajos noteikumos un likumos.

Šodien aizrit pēdējā ārkārtējās situācijas diena, un aizvien ir spēkā iepriekš noteiktie ierobežojumi.

Latvijā

Šobrīd diabēta pacienti veselības aprūpē saskaras ar nevienlīdzību - vairums ģimenes ārstu nevar realizēt atbilstošas ārstniecības vadlīnijas dažādu iemeslu dēļ, šādu viedokli veselības aprūpes speciālistu konferences paneļdiskusijā "Kā ārstēsim 2.tipa cukura diabētu 2025.gadā?" laikā pauda Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas (LLĢĀA) viceprezidents Ainis Dzalbs.

Svarīgākais