Pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas vēl neatjaunos ceļošanas iespējas ārpus ES

© Kaspars Krafts/F64 Photo Agency

Pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas 9.jūnijā joprojām būs spēkā ierobežojumi starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem, tūrismam un ceļošanai, tostarp vēl netiks atjaunotas ceļošanas iespējas ārpus Eiropas Savienības (ES), paredz izskatīšanai valdībā iesniegtais Veselības ministrijas (VM) izstrādātais noteikumu projekts "Epidemioloģiskās drošības pasākumi un pretepidēmijas pasākumi Covid-19 izplatības ierobežošanai".

No plānotajiem noteikumiem izriet, ka ārkārtējai situācijai izbeidzoties starptautiskie pasažieru pārvadājumi netiks veikti caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu uz tām Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) mājaslapā publicētajām valstīm, kurās ir reģistrēta tāda Covid-19 infekcijas izplatība, kas var radīt nopietnu sabiedrības veselības apdraudējumu.

"Latvijā un pārējās Baltijas valstīs kumulatīvais 14 dienu saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem svārstās ap seši. Pilnīgi droši var ceļot uz valstīm, kur šis rādītājs ir līdzīgs situācijai Baltijas valstīs, jo uzturoties šādā valstī inficēšanās risks būs tāds pats kā uzturoties kādā no Baltijas valstīm," atzina VM.

Baltijas valstu speciālisti ir vienojušies par to ES un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) valstu sarakstu, kur izdalīti trīs valstu līmeņi, proti, valstis, kur var ceļot bez ierobežojumiem; valstis, no kurām ieceļojot jāievēro 14 dienu pašizolācija; valstis uz kurām netiek veikti ceļojumi. Šī informācija tiek publicēta reizi nedēļā - piektdienās. Sarakstu katru nedēļu mainoties sagatavo Latvijas, Igaunijas vai Lietuvas speciālisti.

VM arī atzina, ka patlaban nav pieņemts lēmums par pasažieru satiksmes atjaunošanu uz trešajām pasaules valstīm ārpus ES un EEZ, jo patlaban nav skaidrības par šo valstu sniegto saslimstības rādītāju ticamību un Covid-19 testēšanas kvalitāti. Lēmums par ceļošanu ārpus ES un EEZ varētu tikt pieņemts pēc Eiropas Komisijas viedokļa par ES ārējo robežu atvēršanu ceļošanai, kas varētu tikt apstiprināts 15.jūnijā, vai arī pēc Baltijas valstu kopējās vienošanās šajā jautājumā.

Vienlaicīgi starptautiskie pasažieru pārvadājumi pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas netiks ierobežoti, ja pārvadājumi tiek veikti ar valsts gaisa kuģiem, militāro transportu, kā arī netiek noteikts pasažieru pārvadājumu ierobežojums privātajiem un biznesa lidojumiem, kuros pasažieru skaits ir ne vairāk par pieciem.

Ņemot vērā, ka var pastāvēt nepieciešamība veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus arī uz citām valstīm, noteikumu projektā ir paredzēts, ka satiksmes ministrs, saskaņojot ar veselības ministru, varēs izdarīt izņēmumus attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem caur lidostām, ostām un autobusiem un dzelzceļa transportu. Ja tiks veikti pārvadājumi no valstīm, uz kurām ceļojumi netiek veikti (t.s. repatriācijas reisi), ieceļojot Latvijā būs nepieciešams ievērot arī 14 dienu pašizolācija.

Noteikumu projektā arī paredzēts, ka ārvalstu diplomāti, kas brauc tranzītā caur Latvijas teritoriju oficiālo funkciju veikšanas ietvaros, un viņu ģimenes locekļi drīkstēs divas reizes šķērsot Latvijas robežu - turpceļā un atpakaļceļā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.