VM pārmet vilcināšanos, izstrādājot kārtību ar noslēpumu strādājošo personu atkarību pārbaudei

2018.gada decembrī bija jāievieš kārtība, kā pārbauda psihisko veselību un atkarības personām, kam piešķir pielaidi noslēpumam, bet tās joprojām nav.

Noteikumos būtu jāatrunā precīza shēma, kā personām, kas prasa pielaidi valsts noslēpumam, izvērtē veselības stāvokli. Tajā skaitā, vai cilvēkam nav psihiskas saslimšanas vai problēmas ar narkotiku, alkohola un citām atkarībām. Izvērtējumu veiktu ārstu konsīlijs - narkologs, psihiatrs un citi speciālisti. Un tas kalpotu kā pierādījums tiesā, ja pielaides nedošana tiktu pārsūdzēta.

Valsts drošības dienesta priekšnieks Nomunds Mežviets norāda, ka personas, kurām ir kaut kāda veida atkarības, neatkarīgi, vai tās ir alkohola, narkotiku vai azartspēļu atkarība, rada ārkārtīgi augstus riskus. Viņš uzsver, ka tā ir ļoti nopietna psiholoģiska problēma, un šie cilvēki ir ievainojami, manipulējami.

"Faktiski tas nozīmē to, ka cilvēki, ņemot vērā savas kaislības un atkarības, nav pilnībā spējīga sevi kontrolēt. Šādiem cilvēkiem nodrošināt piekļuvi valsts noslēpumu - no valstisko interešu aspekta tas ir ļoti bīstami, un nav pieļaujams," viņš uzsver, gan piebilstot, ka vienlaicīgi ir jābūt noteiktai kārtībai, kādā veidā, nepārkāpjot cilvēktiesības, ir iespējams personas nosūtīt uz pārbaudēm attiecīgajās ārstniecības iestādēs un saņemt no tām atzinumus.

Vaicāts, vai no šādu atkarīgu cilvēku puses ir bijušas rīcības, kas ļāvušas kādam citam iegūt slēpjamu informāciju, Mežviets atzina, ka tā ir bijis. "Cilvēki, kas pārmērīgi lieto alkoholu vai narkotiskās vielas, viņi attiecīgi reibuma stāvoklī nav spējīgi sevi kontrolēt, un viņi izpauž informāciju, kas ir klasificēta rakstura informācija," skaidro Valsts drošības dienesta vadītājs.

Vaicāts, vai ir bijušas problēmas šādam cilvēkam noņemt pielaidi, Mežviets neslēpa, ka atsevišķos gadījumos problēmas ir bijušas.

Arī Satversmes aizsardzības biroja pārstāve Iveta Maura skaidro, ka šo noteikumu neesamība rada normatīvo vakuumu un drošības iestādēm ir sarežģīti strādāt bez regulējuma un noteiktas kārtības. "Grūtības noteikti ir ne tikai drošības iestādēm, bet arī Ģenerālprokuratūrai, kura pārskata drošības iestāžu pieņemtos lēmumus, un tāpat arī Administratīvā apgabaltiesa, kura skata pārsūdzību galīgajā instancē," viņa pieļāva.

Savukārt Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta Veselības aprūpes organizācijas nodaļas vadītāja Ineta Būmane stāsta, ka diskusija par noteikumiem šobrīd esot apstājusies pie tā, ka Finanšu ministrija prasa drošības iestādēm precīzus aprēķinus, cik tam būtu nepieciešams finanšu līdzekļu.

"Nekā personīga" zināms, ka daļa no drošības iestādēm jau vairāk nekā pirms gada sniegusi aprēķinus par medicīnisko izmeklējumu izmaksām. Satversmes aizsardzības birojs vairākkārtīgi Veselības ministriju mudinājis noteikumus gatavot ātrāk. Savukārt Valsts drošības dienests arī pagājušā gada pārskatā ierakstījis, ka lielu izaicinājumu radot neesošā kārtība, kādā persona, kam konstatēti psihiski un uzvedības traucējumi, tajā skaitā traucējumi alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošanas dēļ, nosūtāma uz veselības pārbaudi.

Veselības ministrijas pārstāve pauž cerību, ka šogad šis jautājums tiks atrisināts.