Zemkopības ministrija (ZM) saņēmusi prokurora brīdinājumu par nepietiekošu uzraudzību kūdras atradņu apsaimniekošanas jomā, bet tās pārraudzītā AS "Latvijas valsts meži" - par neefektīvu rīcību ar valsts mantu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Šādu brīdinājumu Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokurors Gints Bērziņš izsūtījis, izvērtējot Valsts kontroles revīzijā par ZM un "Latvijas valsts mežu" darbu secināto.
Kā norāda prokuratūrā, neatkarīgi no tā, ka ZM veica nepietiekošu uzraudzību pār "Latvijas valsts mežiem" kūdras atradņu apsaimniekošanas jomā, uzņēmumam bija pienākums veikt visas nepieciešamās darbības, lai tās pārziņā esošo kūdras atradņu apsaimniekošana būtu efektīva un atbilstoša Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 2.punktā noteiktajam pienākumam kapitālsabiedrībām rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, atsavināt mantu un nodot to īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
ZM valsts sekretāre Dace Lucaua raidījumam gan norādīja, ka ministrijas ieskatā "Latvijas valsts meži" strādā efektīvi. Pārvaicāta, vai tādā gadījumā būtu saņemts prokurora brīdinājums, viņa pauda: "Jā, tas jau ir sens jautājums. Un šobrīd no prokuratūras esam saņēmuši to brīdinājumu. Bet tas mums nekādas būtiskas sekas mums nerada. Vienkārši mēs labojam likumos to, kas valstij nebija sakārtots".
Raidījums arī noskaidrojis, ka ZM ir iebildumi par plānu pāriet uz valsts kapitālsabiedrību centralizētu pārvaldīšanu. Pirmo deviņu šai reformai pakļauto uzņēmumu vidū ir arī "Latvijas valsts meži".
Aprīļa beigās valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto konceptuālo ziņojumu par valsts kapitālsabiedrību reformām. "Latvijas valsts mežu" kapitāldaļu turētājs, kā arī ZM valsts sekretāre, kuri ilgstoši darbojušies šīs nozares uzraudzībā, reformas sauc par sasteigtām, vēstīja "Nekā personīga".
Lucaua sacīja, ka ZM ir izvērtējusi 30.aprīlī uzsaukto konceptuālo ziņojumu un sniegusi negatīvu atzinumu. "Mēs neatbalstām šo konceptuālo ziņojumu kopumā. Mēs uzskatām, ka tā atsauce uz OECD nav pārāk korekta, jo AS "Latvijas valsts meži" gada pārskati un visas citas darbības jau tiek vērtētas pēc šiem standartiem un absolūti atbilst tiem. Tāpēc mēs labprāt saprastu, kas par vainu, kāpēc jāmaina. Ir tikai apgalvojumi, bet nav argumenti, par kuriem mēs varētu debatēt. Un šādas debates nevarētu veikt bez nozares profesionāļu līdzdalības," raidījumam sacīja ministrijas valsts sekretāre.
Kaut arī līdz šā mēneša beigām bija jāsagatavo tiesību akti par centralizēto valsts kapitāldaļu pārvaldītāju, iesniegto iebildumu dēļ termiņš var tikt pagarināts, vēstīja raidījums. Iebildumi esot arī Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai.
LETA jau ziņoja, ka Valsts kontrole pērn konstatējusi būtiskus trūkumus ZM un "Latvijas valsts mežu" darbībā, pārvaldot un apsaimniekojot valstij piederošos derīgos izrakteņus - kūdru, kā arī smilti un smilti-granti. Pēc revīzijas ziņojumā paustā, ministrija nav bijusi atbildīgs un rūpīgs saimnieks, pārvaldot valsts īpašumā esošos derīgos izrakteņus.
Valsts kontrolē atzīmēja, ka ZM nav izrādījusi interesi par tai uzticētajiem valstij piederošajiem derīgajiem izrakteņiem - to uzskaites vērtība nav ticama un valstij piederošās kūdras ieguves apmēriem netiek sekots līdzi. Rezultātā valsts iegūst un līdz pat 2030.gadam turpinās iegūt vien daļu no tai piekrītošajiem ieņēmumiem par kūdras ieguvi un pārdošanu.
Ziņojumā minēts, ka ministrijas rīcībā nav ticamas informācijas par tās valdījumā esošo derīgo izrakteņu patieso vērtību, ieguves apmēriem un to faktiskajiem atlikumiem, tādējādi neievērojot grāmatvedības uzskaiti regulējošo normatīvu prasības. Neapzinot derīgo izrakteņu patieso vērtību, nav iespējams noteikt iespējami augstāko cenu par iegūstamajiem derīgajiem izrakteņiem.
Tāpat, pēc Valsts kontroles paustā, ministrija, neveicot pietiekamu uzraudzību pār "Latvijas valsts mežiem" deleģētā uzdevuma - derīgo izrakteņu apsaimniekošana - tiesisku izpildi, nav ievērojusi Valsts pārvaldes iekārtas likumu, jo "Latvijas valsts mežu" kūdras ieguves nomas maksas indeksāciju sāka trīs gadus vēlāk, nekā to paredzēja normatīvi - tikai 2018.gadā.