No nākamā mācību gada valodu jomā specializēties plāno teju 90 Latvijas vidusskolas

© Ģirts Ozoliņš/F64

No nākamā mācību gada skolēniem 10.klasē tiks piedāvāti mācību programmu izvēles grozi, un aptuveni 88 Latvijas vidusskolas plāno specializēties valodu jomā, bet 74 - dabaszinātnēs, pavēstīja Privātās vidusskolas "Patnis" pedagoģe, Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve Kristīne Balode.

Viņa norādīja, ka no nākamā mācību gada katrai skolai jāspēj izveidot vismaz divus izvēles grozus, ļaujot skolēniem turpināt mācības sev piemērotākajā virzienā.

Jaunais izglītības standarts, kas no nākamā gada pakāpeniski tiks ieviests skolās 1., 4., 7. un 10.klasē, paredz, ka katrai skolai jānodrošina vismaz divi specializācijas izvēles grozi un katrā no tiem jāpiedāvā trīs padziļināti priekšmeti. Jo lielāka skola, jo vieglāk būs nodrošināt jaunās prasības un plašāku izvēli, uzskata Balode.

Tomēr paraugoties uz skolu piedāvājumu, paveras ļoti dažāda aina, pauda pedagoģe. Valodu jomā plāno specializēties aptuveni 88 Latvijas vidusskolas, un šī izvēle bijusi vispopulārākā Rīgas un citu lielo pilsētu vidusskolās, viņa teica. Specializācija valodu jomā esot populāra arī mazajos novados.

Pēc viņas paustā, otrā izplatītākā izvēle ir specializācija dabaszinātnēs, kam gatavojas 74 Latvijas vidusskolas. Dabaszinātnes esot vispopulārākā izvēle skolās, kas atrodas administratīvajos rajonu centros un Pierīgā. Savukārt trešais iecienītākais specializācijas virziens esot tādos mācību priekšmetos kā vēsture, sociālās zinības un citos. Tam gatavojas 67 vidusskolas.

63 vidusskolas gatavojas plānot padziļināti mācīt matemātiku, 56 vidusskolas - tehnoloģiju jomu, 32 - kultūru un mākslu, bet tikai 14 - veselību un uzturzinātni, informēja pedagoģe.

Viņasprāt, mazākās skolās varētu rasties problēmas ar izvēles grozu nodrošināšanu, tāpēc esot vairāk jādomā par dažādām papildu iespējām, piemēram, par sadarbību ar augstskolām. Balodes ieskatā, tas sekmētu gan kvalitatīva mācību procesa iespējas, piemēram, nodrošinot mācību ekskursijas, gan iespēju mācīties praktiski, piemēram, skolēniem, kas izvēlējušies ķīmijas vai fizikas virzienu, būtu iespēja darboties augstskolu un universitāšu laboratorijās.

Arī "Patnis" plāno realizēt sadarbību ar augstskolām, nodrošinot vispārējās vidējās izglītības matemātikas un inženierzinātņu programmu ar specializāciju arhitektūrā un dizainā. Balode skaidroja, ka šādā mācību virzienā ietverti ne tikai eksaktie, bet arī radošie priekšmeti, piedāvājot padziļināti apgūt matemātiku vai fiziku, dizainu un tehnoloģijas, kā arī angļu valodu.

Taču Balode arī uzsver, ka skolām būtu jānodrošina ne tikai izvēles grozi, bet arī atbalsts un konsultācijas izvēles izdarīšanas procesā. Tāpat viņa atgādina, ka izvēles grozu mērķis ir radīt izpratni par katru virzienu, piemēram, par zināšanām, kas katrā jomā nepieciešamas, karjeras iespējām, nevis jānoslogo skolēns ar grūtiem priekšmetiem.

Pedagoģes ieskatā, piedāvājot izvēles grozus, ir būtiski skaidrot arī skolēnu iespējas pēc vidusskolas absolvēšanas. Piemēram, absolvējot valodu un kultūras programmu, skolēni varēs kārtot ne tikai centralizēto eksāmenu angļu valodā, bet arī starptautisko eksāmenu. Arī studiju iespējas paveras ļoti plašas - filoloģija, tulkošana, bizness, uzņēmējdarbība un citas jomas.

Viņasprāt, ja skolēni, uzsākot mācības 10.klasē, zinās, uz kādiem mācību priekšmetiem koncentrēties un kādas iespējas pavērsies pēc vidusskolas, tas radīs daudz lielāku drošības sajūtu. Tāpat tas atvieglos arī lēmuma izdarīšanu brīdī, kad būs jāizvēlas augstskola.

Neatkarīgā izglītības biedrība ir dibināta 2015.gadā, un to nodibināja izglītības jomas profesionāļu grupa, lai īstenotu mērķtiecīgu virzību uz skolu sistēmas modernizāciju, iesaistot tajā gan pedagogus, gan augstskolu mācībspēkus, gan politiķus, gan citus izglītības pilnveidē ieinteresētus sabiedrības pārstāvjus, pausts biedrības mājaslapā.

Biedrībā ir 53 biedri, tostarp vairāku skolu direktori, skolotāji un augstskolu pasniedzēji.

Kā ziņots, valdība pērn septembrī pieņēma IZM izstrādāto jauno vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā skolām jau no nākamā gada būs jāveido savs piedāvājums ar padziļināto kursu komplektiem.

Latvijā

Dziesma “Par savu zemi saukt” jau gadu kļuvusi par neatņemamu sastāvdaļu svētkos, kuri simbolizē latvietību, ģimeniskumu un uzvaras. Novembra patriotisko notikumu kontekstā radusies sadarbība, kura papildina viena otru – ar mūsu bruņotajiem spēkiem.